Vienkārša atbilde būtu - tas parasti ir vienkāršāk un ātrāk, nekā sakrāt naudu

slimnīcā vai bijušajās poliklīnikās. Piemēram, lai komunicētu ar visiem pretendentiem uz kādu amatu. “Skaidrs, ka šādi organizējot darba procesu nevar cerēt uz produktīvu personāla atlases speciālistu darbu. Ja ārsts šādā vietā vispār algu nesaņem, viņš tur arī nepaliks, bet lauku iedzīvotājiem tādā gadījumā allaž nāksies meklēt tuvāko palīdzību četrdesmit kilometrus attālajā pilsētā. Tiesa, temats nav īsti ilggadējam publicistikas flagmanim mīļš, radot iespaidu, ka kāds Lemešonoka roku pa datora klaviatūru bīdījis šurpu turpu un argumentus izvēlējies no cita skatupunkta. Un tagad – vēlreiz par ģimenes ārstu streiku Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas streika prasības sākumā bija vienkāršas un saprotamas – finansiālas, organizatoriskas un e-veselības nesakārtotības likvidēšana. Taisnības labad jāatzīst, ka arī šim viedoklim ir savs pamats, tāpēc daudzos uzņēmumos personāla atlases projektu dati vēl joprojām tiek manuāli ievadīti un glabāti tabulās. Tāpēc ir pamats uzskatīt, ka Latvijā top risinājums, kas varētu palīdzēt optimizēt un padarīt efektīvākus ikdienas darba procesus daudziem atlases speciālistiem ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Arī žurnālisti naktī strādā tikai tad, ja dienā sirsnīgi pasnauž. Sagadīšanās pēc visi ārsti, kas lasījuši šos dokumentus, sapratuši līdzīgi man, nevis tā, kā skaidro vai tulko ministrija – „debesmanna ar pienu un vēl medus upe“. Saeima un valdība jau divdesmit gadus sola un sola. Sauksim lietas citādi – mums daudzus pēdējos gadus ir nevis Veselības ministrija, bet zāļu ministrija.

Man politiķi un žurnālisti atkal un atkal uzdod jautājumu – cik tad īsti ģimenes ārsti saņem. Cilvēki ir sarūgtināti, jo nezina, vai viņu pieteikums vispār ir saņemts un vai kāds ir veltījis laiku, lai to paskatītos.

Vienkārša dīzeļmotora atgāzu regulēšana –

. Ļoti svarīgi būtu šajos dokumentos izlasīt par nopietnu koeficientu ģimenes ārstiem attālos lauku rajonos ar mazu iedzīvotāju blīvumu, bet nekā tāda tur nav. Ne visu var izmērīt ar naudu. Es pazīstu izcilus ģimenes ārstus ar holistisku pieeju pacientiem, kas tiešām lieliski pārvalda mūsdienīgu diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitāciju un profilaksi. “Uzsākot darbu pie programmatūras radīšanas, kuru vēlāk nosaucām par , mēs diezgan ātri konstatējām, ka līdzīgām problēmām un vajadzībām saskaras arī mūsu klienti, sadarbības partneri un kolēģi no citiem personāla atlases uzņēmumiem. Ja šādu politiku veidotu Finanšu ministrija, tas būtu saprotams, bet nozares ministrijas „iestāšanās pozā” ir nesaprotama un liecina tikai un vienīgi par neprofesionalitāti. Trūkst vecmāšu un ārstu palīgu. Agri vai vēlu viņi tevi nomāks ar rakstītprasmi. Latvijas Ārstu biedrības prezidents, tikai portālam „Pietiek.com” “Šobrīd darba pietiek tajās nozarēs, kur nepieciešami IT un inženiertehniskie speciālisti. Tas likumsakarīgi vēl vairāk saasina konkurences cīņu par labākajiem speciālistiem.” Šo problēmu risina dažādi, un varētu domāt, ka labākā atbilde būtu jaunāko sasniegumu izmantošana procesu optimizācijas jomā un attiecīgu IT risinājumu ieviešana. Darba grupās ir strādājuši daudzi ģimenes ārsti, bet vēl neviens viņu priekšlikums nav ņemts vērā – vienmēr kāds ierēdnis visu izdara pretēji. Patiesībā ģimenes ārstiem algas pacelt klasiskā veidā nemaz nav iespējams. Galvenā problēma – māsu nav un nebūs, jo par nepilniem četrsimt eiro uz rokas māsa nevar ne pati paēst, ne bērnus izskolot.

Ejiet būt geji kaut kur citur - Viedokļi - Ziņas - TVNET

. Tas priecē vēl vairāk, jo nozīmē, ka esam veicinājuši ne tikai savu personīgo, bet arī nozares izaugsmi kopumā,” uzsver SIA vadītāja Ilva Bērziņa. Savukārt pretendenti, kas nav saņēmuši nekādu atbildi pirmajā reizē, otrajā reizē vairs pat nemēģina pieteikties, jo nav sekojis elementārs cieņas apliecinājums – vienkārša atbilde no darba devēja. Latvijā liela daļa ģimenes ārstu nonākuši zināmā verdzībā farmācijas biznesa īpašumā esošās poliklīnikās vai aptiekās, jo vienkārši citur viņi izīrēt telpas nespēj. Ja streiks ievilksies, Latvijā maksas medicīna pilnībā ienāks arī primārajā aprūpē, mēs vairāk izskatīsimies pēc Vidusāfrikas, nevis Eiropas valsts. Veselības ministrijas pozīcija ir dalīt neiedotu papildus naudu – ja arī valdība izdalīs papildu naudu mediķu algām, tad ministrija celšot visiem proporcionāli – tiem, kas saņem daudz, un tiem, kas saņem maz. Pašreizējos dokumentos pieaugums primārai aprūpei bija paredzēts pārlieku mazs, vismaz es tā to sapratu, lasot ministrijas sagatavotos dokumentus. Visiem pārējiem – tiem, kas nestreiko vai nemaz nedrīkst streikot, būtu jābūt pateicīgiem ģimenes ārstiem par uzdrīkstēšanos. Solījumiem bez valdības dokumenta streika komiteja piekrist nevar. Un lielā mērā tā bija ministres vienpersoniska vēlme kaut ko arī no ģimenes ārstiem paprasīt, kaut vai bezjēdzīgo birokratizēto kvalitātes sistēmu ar turpat skapi jaunu žurnālu. Atgriezīšos pie ministrijas paustā, ka ģimenes ārsts tikai izraksta darba nespējas lapu, recepti un nosūtījumu. Tieši ģimenes ārsti bija vienīgie, kam finansējums tika dramatiski samazināts, bet vēl līdz šai dienai nav atdots. Un vēl – es tomēr ticu nodokļu reformas pozitīvajam pienesumam veselības budžetam. Atšķirība pašvaldību attieksmē pret primāro aprūpi ir diametrāli pretēja, un katra kustība šajā jomā allaž nesusi neparedzamus rezultātus. Šoreiz gadījums ir vēl sāpīgāks, jo Lemešonoks publicējies Lapsas portālā un, šķiet, tā vien gaida, kurš ar savu pretviedokli nāks viņa spalvu asināt. Tiesa, tas vairāk attiecināms uz Gunta Belēviča vadības pusotriem gadiem, kad katru dienu pamostoties ar nepacietību gaidījām pretrunīgus jaunumus kapitācijas sistēmā vai laboratorijas izmeklējumu nosūtījumu kārtībā.. Risinot problēmu, izstrādā programmatūru Ilva Bērziņa atzīst, ka pašas vadītais uzņēmums arī saskāries ar tieši tām pašām problēmām, un risinājis tās, izstrādājot savu programmatūru, ar mērķi samazināt personāla atlases īstenošanai nepieciešamo laiku. Problēmas veselības aprūpē ir ne tikai primārajā aprūpē, problēmas ir neatliekamajā palīdzībā, dzemdību nodaļās, uzņemšanas nodaļās un operāciju zālēs. Valsts institūcijas veselības aprūpē „izmirst” personāla trūkuma dēļ. Ģimenes ārsti šoreiz ir uzņēmušies cīņu par visu Latvijas pacientu un mediķu tiesībām un iespējām. Tādēļ neizbēgami palielinās slimnīcu noslodze un to izdevumi – cilvēki, kuriem, visticamāk, pietiktu ar ģimenes ārsta konsultāciju, dodas meklēt palīdzību to uzņemšanas nodaļā vai izsauc neatliekamo palīdzību. Kas notiek ar ģimenes biznesu pēc šķiršanās?. Arī Veselības ministrijas sadarbības maiņas ar pašvaldībām nav nekas jauns. Šobrīd programmatūra ir ne tikai augstu novērtēta speciālistu vidū un saņēmusi ESF atbalstu. Un stāsti par e-veselību ir stāsti par „oligarhu sarunām”, iespējams, kādām mazākām „oligarhiņu sarunām”, bet citādi kā par naudas izzagšanu e-veselības projektu dēvēt nevar. Toties tur ir pateikts, ka ģimenes ārstiem nāksies apvienoties koppraksēs, dežurēt, ārstēt neatliekamos stāvokļus un darīt visādas citas lietas. Mani neatstāj sajūta, ka visa lielā jezga ap ģimenes ārstu „koppraksēm” veselības reformā ir saistīta tikai un vienīgi ar atsevišķu ģimenes ārstu nevēlēšanos padoties Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienības diktātam Alīdas Vānes viedā vadībā.

Vīrs sūdzas sievai, ka viņa vairs nav skaista. Sievas.

. Daiņa Lemešonoka apgalvojums: „Ģimenes ārsti noraida ieteikumus kooperēties un, piemēram, veidot vairākām praksēm kopējas dežūras nedēļas nogalēs. Ģimenes ārstiem gan vajadzētu rosīties čakli kā vāverītei ritenī no rezidentūras diploma saņemšanas brīža līdz nāvei. Galvenās tēmas ir kā nodrošināt lielus valsts iepirkumus, palielināt kompensējamos medikamentus vienai vai otrai slimību grupai. Par naudu, ko NVD maksā par šiem pacientiem, ārsts nevar apmaksāt telpas, elektrību, sterilitāti un neatliekamās palīdzības medikamentus, kur nu vēl ārsta palīga un māsas algu. Viņa padomdevējs ģimenes ārstus ienīst. Starp citu – Veselības ministrijas ieskatā e-veselība tik un tā nozīmē ierakstīt katru recepti žurnālā ar roku. Par ministrijas vēlmēm sadzīt ģimenes ārstu „koppraksēs” komentāri ir pavisam skumji – tas lielākoties izskatās pēc pasūtījuma ģimenes ārstus atgriezt padomju laika poliklīnikās, kas tagad gan atrodas pilnīgi citā īpašumā. Sena latviešu rakstu atziņa saka – nemēģini publiski rakstveidā diskutēt ar Lemešonoku un Lapsu.

Lange: Latvijā ceļus būvē tāpat kā Igaunijā un Lietuvā / Diena

. “Kandidāti bieži norāda, ka laika trūkuma dēļ uzņēmuma pārstāvji sazinās tikai ar tiem pretendentiem, kuri iekļuvuši otrajā atlases kārtā. Ģimenes ārsta algu lielākoties nosaka pierakstīto pacientu skaits, jo vairāk pacientu, jo alga lielāka. Mūsu ministrus ieceļ un vada farmācijas stingrā roka. Daudzas lauku pašvaldības ļoti rūpējas par saviem ģimenes ārstiem, samazina nekustamā īpašuma nodokļus, iekārto prakses, apmaksā profilaktisko darbu. “Mēdz notikt arī tā,” turpina personālvadības speciāliste, “ka izvēlētais kandidāts intervijā tomēr izrādās ne tik labs darbinieks praksē, un tāpēc uzņēmumam jāizsludina konkurss atkārtoti. Viņi tad arī mūs motivēja pilnveidot un attīstīt rīku, kuru sākotnēji radījām tikai paši sev, par tādu risinājumu, kas ir lietojams turpat vai ikvienā uzņēmumā. Vārdu sakot, Dainis Lemešonoks ir nemierā ar ģimenes ārstiem un literāri izsakās „ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla”. Streika dēļ noteikti pazaudēsim daļu ģimenes ārstu, kas pāries strādāt privātajā sektorā. Ārstam paliek ilgāks laiks pacientu aprūpei, anamnēzes noskaidrošanai un apskatei, sarunai ar pacientu. Ģimenes ārstu dienesta reputācijas graušanā lielā mērā vainojamas biežās „spēles noteikumu” izmaiņas attiecībā uz laboratorijas un radioloģiskiem izmeklējumiem un kompensējamiem medikamentiem. Taču “jaunā paaudze nāk tirgū, un uzņēmumiem nekas cits neatliks, kā vien palikt arvien mūsdienīgāk domājošiem, ja vien viņi gribēs izdzīvot. Un lietu izpratne – neticami, bet tāda, kā no Veselības ministrijas trešā stāva nokritusi. Kaut kā nav ticams, ka ievērojamais spalvas meistars bez viltiem un spaidus būtu ķēries pie tādas tēmas kā ģimenes ārsti. Turklāt sanāk, ka, risinot paši savam uzņēmumam aktuālus darba produktivitātes un procesu automatizācijas jautājumus, esam radījuši instrumentu arī saviem kolēģiem no citiem uzņēmumiem. Tomēr jāatzīst, ka arī tur situācija nav viennozīmīga. Vienkārša atbilde būtu - tas parasti ir vienkāršāk un ātrāk, nekā sakrāt naudu. Darbs neiet uz priekšu, jo pietrūkst instrumentu, ar ko to varētu padarīt efektīvāku. Man pazīstamās kolēģes labi zina savus maksātnespējīgos pacientus un tos pieņem bez maksas. Ja vien tas, protams, saskaras ar personāla atlases jautājumiem,” par jaunveidotās programmatūras tapšanu stāsta Ilva Bērziņa

Komentāri