Vārds "latvietis" šķiet sinonīms vārdam "taupīgs"

Kā viņš to bija dabūjis gatavu, nezinu. Tagad tā kā jāizšķiras, kam dot priekšroku. – Ar atvērtu prātu un sirdi. Tā ir Parīzes šarma sastāvdaļa, kuru atņemt būtu kā sievietei ļoti svarīgu apģērba gabalu neiedot. Protams, viņš ir dabūjis kalpones, kuras aizšņorē kurpes. Viņš pasūta šampanieti, vienkārši tāpat – jo saule riet. Man nebija nekādu lielu bažu. Savukārt Martinikā ir Latīņamerikas piesitiens. Ir tik daudz neparastu lietu, tik daudz saistību starp Franciju un mums, ko es pat iedomāties nevarēju. Ēriks pēta savu senču rakstus un pat atrada saistību ar šejieni. Būtībā nekas pārāk labs tas nav. Viņi atzīst – jā, mēs tādi esam. Kāda cilvēka dzīves šķautne tiek sasaistīta ar mūžību, nemitīgajai dabas kustībai līdz pievienojas cilvēka dvēseles izjūtas. Bet, kas ir foršākais, viņi paši par to smejas. Tikai audzējam to perlamutru katru gadu, kārtu pa kārtai kļūstam lielāki un stiprāki, varbūt tur aug arī tā mazā pērlīte, kas paliks, kas būs tā vērtība. Mēs jau nezinām, vai tā tur būs. – Lūk, lūk, praktiskais francūzis, precīzi. Kad viņš to atklāja, kādu laiku nevarēja pieņemt. Viņa bija ļoti skaista un inteliģenta sieviete. Daudzi prātīgi cilvēki izvēlas drošību, pensijas plānu, nevis ar risku, bet to, kur viss būs kārtīgi un stabili. Viņa ļoti daudz darba ieguldīja, lai mēs tiktu uz Dziesmu svētkiem. Un to visu mēs izjutām uz savas ādas.

Kārlis Skalbe – viens no Latvijas valsts veidotājiem.

. Zinu, ka Krievijas galmā bija obligāta franču valoda un ka Pēteris Lielais cirta logu uz Eiropu, tādas šabloniskas lietas, bet, kā reāli viss notika un ka tajā ir iesaistījies viens no mana vīra tiešajiem priekštečiem, tas ir tik dīvaini, ka pat zosāda metas. Konservatorijā pie Raimonda Auškāpa bija ļoti stingra latviešu valoda, un arī pirms tam man bija ļoti labas zināšanas. Biju diezgan uztraukusies. Pēc revolūcijas Luija brālim nocirsta galvu, bet viņš no tāda likteņa izmuka. Lielu daļu bērnības viņš ir pavadījis laukos. Katru rītu astoņos ar tramvaju braucu uz otru Parīzes malu, kur bija lielas klases. Tā Parīzes sadaļa, kurā dzīvoju, man liekas simpātiska, jo tur nav daudz tūristu. Tajā laikā sev par pārsteigumu atklāju, ka Francija ir tik liela – vari būt pie Āfrikas krastiem vai netālu no Jamaikas, un tur ir pavisam cits šarms un izjūta. No vienas puses, haiku tēli tiek uztverti paši par sevi. Tie pastāv kā bambusa lapa, putns, migla un klints. Īstenībā muļķīgu pārpratumu dēļ viņa nomira. Kad sapratām, ka pirmā Bībeles tulkotāja meita ir precējusies ar Ērika senci. Kā smejies – Bastīliju nojauca, lai uzceltu moderno operu. – Tu atkal sāki no nulles un esi jau uzkāpusi diezgan pamatīgi. Ātrais piedāvā ātro kredītu aizņemties bez maksas ne tikai vienu reizi, bet vairākas. Es vienmēr būšu šeit, te būs mana māja un vieta, kur atgriezīšos. Viss vēl izgreznots, izzīmēts, tasīte, ka vienkārši jāģībst. Un vienlaikus – ar vēsturi. Haiku nevar būt gadījuma detaļu, lieku vārdu, jo dzejas telpa ir pārāk maza. Par īstu parīzieti laikam nosaukt nevar, kaut skolā gājis Parīzē un lielāko daļu mūža pavadījis tur. Bet jātic un daudz jādomā par to, kas varētu būt labs. – Tev rudens ir mīļš gadalaiks. Ar metro ir ātrāk, un man tāpat būtu jāpārsēžas. Atklājās, ka viena no dziedātājām var būt arī diriģente.

Mēs tikko bijām iepazinušies. Vārds "latvietis" šķiet sinonīms vārdam "taupīgs". Viņš bija to iemīlējis vēl pirms manis. Tu vilsies, viss ir netīrs, nepatīkams. Tās dziesmas mēs dziedam no visas sirds. Iziet un apskatīties – tas ir tāds piedzīvojums! Nopirku tik mazu pērļu virtenīti, pat nevar iedomāties, ka tik mazā graudiņā vēl var caurumiņu uztaisīt. – Jā, bet tur es biju, jau pateicoties Ērikam. Tā ka tas nav mans nopelns. Ēriks saka – varbūt neņemam desertu, bet panašķojamies no šīm. Tas nav tikai par gramatiku, akcents ir uz izrunu, un visi šie likumi man ir zināmi. Viss bija absolūti brīnišķīgi.

Haiku - Vikipēdija

. Bambusa lapa, putns, migla un klints eksistē - ir. Divus mēnešus bijām runājušies, tiešām bieži un daudz, un tu jau tā kā iepazīsti to cilvēku. Ziemassvētku ātrie kredīti. Viņi varbūt nevar iedomāties, ka aktieris var aiziet citā darbā. Citi Ērika senči ir no Francijas vidienes, arī no Luāras ielejas. Tieši tāpēc šoreiz par ko citu – par cilvēka spēju norīt rūgtumu un sākt dzīvi no jauna. Viņam tās atšņorējas kā nevienam. Arī Ērikam viena saikne atradās ar Kurzemi. Ir daudz kas tāds – siltos vasaras vakaros gar Sēnu ir laukumi, kur visi dejo, mācās tango, piemēram. Vārds "latvietis" šķiet sinonīms vārdam "taupīgs". Viņš teica, ka esmu nepareizi piezvanījusi, un piedāvājās atsūtīt kolēģa e-pastu. Bet mūsu franči, kas korī, to saprot. Grāmatas bija uz galda, rādīja, kas viņu patlaban interesē, vienmēr kādi vēstures fakti vai jaunatklājumi. Un viņa dēlam Eduardam ir tuvu trīsdesmit. – Tas arī – protestēt un streikot. Sākumā domāju, ka tas ir – ja piens ir ar putām, lai sievietei nepaliek ūsas. Turklāt kompānija, jo ejam ar draugiem. Tā paguvu atpakaļ uz lidmašīnu. Un arī ar Rūdi viņiem ir ļoti labas attiecības. Viņa mācēja novērtēt visādus sīkumus, un tajā pašā laikā viņai vienmēr bija zinātkāre, atkal bija kaut ko redzējusi, lasījusi. Viņš man uzdāvināja metāla konfekšu kastīti, kas bija senlaicīgas mājiņas formā. – Galda kultūru un attiecību kultūru. Izvēlējāmies, ka tērpi mums būs no viena reģiona – Jūrkalnes un Alsungas. Trīs stundas ļoti vērtīgi pavadīju, ātri nopērkot peldkostīmu, paņemot taksi, aizbraucot uz pludmali, pasauļojoties, izpeldoties un tad atjēdzot, ka taksi nemaz nevar tik viegli dabūt.

"Kāds tevi kā austeri apēdīs." Lelde Vikmane stāsta par.

. – Arī daudziem latviešiem ir tāds brikolāž. Protams, laiks kļūst arvien īsāks, to mēs visi saprotam. Parādu piedziņa. Lai es kaut kur nokļūtu, vajag diezgan daudz laika, sevišķi, ja otrā Parīzes malā. Liekas, tas būtu mans laiks – pēc Piektā gada revolūcijas līdz Pirmajam pasaules karam. Apbrīnoju meitenes blūzītēs. Beigu galā – apēdīs tevi kā austeri, un arī labi. Bet, kas ir otrā pusē, mūžībā, to arī nezinām. Mums viņi ir vienā vecumā. Ziemassvētkus vienmēr svinam visi kopā. Tas notiek dažādos pilsētas rajonos, no rītiem sestdienās un svētdienās. Porcelānam spīd cauri gaisma. Izdevīgākais aizdevums motocikla iegādei. Viņa apbrīnoja manu kulinārijas mākslu. Ņemamies ar dokumentiem un grāmatām, kurās jau ir dažādas liecības. Mums likās, ka vajag arī pa īstam salaulāties, ka vajag baznīcas svētību. Nu, tā es iemīlējos Parīzē. Ja tu spēj citiem demonstrēt spēku dziedot un dejojot, nu, es atvainojos. Haiku tradicionālajā dzenbudisma garā mēģina radīt impulsus dvēseles ceļam uz apskaidrību - satori. Šekspīram ir teiciens – The world is your oyster – pasaule ir tava austere, pasaule ir tava gliemežnīca. Cik milzīgi grūti ir citām tautām iedomāties. Viņa vecāki dzīvoja Parīzē, bet mamma aizbrauca dzemdēt uz senču dzimteni Bretaņu. Tajā pašā laikā zinu, ka arī no Latvijas neatsakos. – Svarīgi to zelta mirdzumu katrā dienā ieraudzīt. Mēs vairākus gadus bijām kopā. Bija laime, ka ar vienu līniju tur nokļuvu, pēc tam smuki liela pastaidziņa kājām. Viena nepareiza zvana dēļ mums izveidojās sirsnīgas sarunas un kaut kāda dīvaina sajūta, ka Francija man nav tabu, kā visu laiku likās. Vismaz gards mirklis kādam būs. Tam ir saistība ar vienu no manām vecvecmammām, man ir saktiņa no turienes, un tai es piemeklēju, pieveidoju lēnā garā visu klāt. Nu, par mūžību ilūziju nav. Domāju – nu gan ir īstais iemesls mainīt dzīvesvietu un sākt mācīties valodu. Respektēju viņa tiešām labo gaumi un to, ka no dzimtas ir palikušas senas mēbeles, lietas, kuras varbūt vairāk jāsaudzē, ir pašķības. Īpašo haiku harmoniju rada senķīniešu daoisma mācības un japāņu dzenbudisma filozofijas sakausējums, kas vairāk vai mazāk ietverts haiku. Tad viņi varbūt strādā televīzijā, mazos teātrīšos, ir lomas kino. Lai gan vienu brīdi gandrīz viss nojuka. Ne ar ko citu viņš nav iegājis vēsturē, vienīgi ar to, ka “ļoti ticēja savai zvaigznei” – viņš būšot karalis. Krūzītes augšpusē, vietā, kur dzer, ir porcelāna pusmēnestiņš. Tad pieteicām Mežotnes pili, jo mana vecmāmiņa ir dzimusi tur. Viss pasaulē ir darbībā, plūsmā un mijiedarbībā. Atceros pirmo – biju atklājusi, ka Luijs XVIII vairāk nekā trīs gadus ir pavadījis Jelgavā. Tad tev ir telefons, ir jāzvana un jāprasa, viņiem neienāk prātā, ka tu varētu to kodu nezināt. Man aktiera profesija visu laiku nāk mazdrusciņ līdzi, kā tāda šlepe velkas. Līdz ar to gadalaiks ir galvenais haiku tēlu sistēmas komponents, iesaistot cilvēka dzīves norises, pārdzīvojumus dabas mūžīgajā riņķojumā. Mammai vēl tagad ir tā vēstule, un Rūdolfam arī. Viņš man iepriekšējā dienā saka, varbūt varam tikšanos nomainīt, jo līst un ir ļoti auksts. Rūdim ir tikpat, cik Ērika meitai Šarlotei. Tajā ir arī franču modes ietekme, metāla pogas, izšuvumi, piegriezumi – tas viss Ērikam nebija tik svešs, varēja labi pieņemt un sajust kā savu. Katra darbība, mijiedarbība ir saistīta ar savu Dao - iekšējo kosmisko ceļu. Ja būtu jānosauc aktrises Leldes Vikmanes lomas, droši vien retais nosauktu ko vairāk par filmu "Vajadzīga soliste". Emocionāli tas bija ļoti piesātināti un fiziski grūti – lielais gājiens, mēģinājumi, karstums, pirmā vakara aukstums, milzīgais vējš. – Cik skaisti – tavs mīļotais vīrietis, francūzis, stāv Jūrkalnes tērpā. Es viņus pilnībā uztveru kā savus. Bruslaks ir skaists, melns vamzis, gara žakete, varētu teikt – mētelis. Man likās, ka tā pils ir vistuvākā

Komentāri