Vai pastāv arī tādi “labie” kredīti?

Šajā kategorijā var ievietot patēriņa kredītus, kas tiek ņemti lietām, kas nākotnē nenes papildus atdevi, kā mājokļa kosmētiskajam remontam vai izklaidēm. Liela daļa no šiem kredītiem tiek ņemti cilvēka dažādu mantisko tieksmju un iegribu apmierināšanai un bieži vien nopērkot jaunu preci tā pēc gada jau atkal ir jāmaina atkal ņemot kredītu un ieurbjoties vēl lielākās parādsaistības. Un protams arī dažādi kredīti uzņēmējdarbības uzsākšanai, ja uzņēmējam nav konkrēts plāns, kā šos aizdevumus atmaksāt, un ne tikai viens bet pat vairāki rezerves varianti, ko darīt tad, ja uzņēmums nesanāk un nauda tik un tā būs jāatmaksā. Un šajā kategorija varam ievietot arī auto kredītus vai hipotekāros kredītus, kas tiek ņemti otrā mājokļa vai otrā transportlīdzekļa iegādei. Vai pastāv arī tādi “labie” kredīti. Kredīti un parādi mūsdienu attīstības valstīs ir pilnīga norma un gan paši cilvēki ņem kredītus, gan uzņēmumi, gan arī valstis kur šie uzņēmumi darbojas un cilvēki dzīvo, un tāpēc tā vien varētu likties, ka kredītsaistības un parādi nav nekas slikts. Būtībā, no mana skatu punkta, jebkuras kredītsaistības nozīmē to, ka kredīta ņēmējs dzīvo pāri saviem ienākumiem un vēlas pārāk daudz, lai gan šīs lietas tā īsti nespēj atļauties. Auto kredīts vienīgās automašīnas iegādei, kas ļaus ātrāk un vieglāk nokļūt uz darbu, lai varētu pelnīt vairāk naudas.

NordCard – kredītlimits līdz 3000 eiro. Un arī kredīti dažādu uzlabojumu veikšanai, kā vai mājokļa nosiltināšanai, kas ilgtermiņā jums atnesīs visai ievērojamus ietaupījumus, kas tad arī atmaksās kredīta procentus. Un vienīgā atbilde ir dzīvot zem saviem ienākumiem un katru mēnesi noteiktu naudas summu nolikt iekrājumos, līdz šie iekrājumi būs pietiekoši lieli, lai varētu iegādāties tās preces, ko jūs vēlaties. Moneza pārskats

Komentāri