Vai iespējams pārpirkt savu kredītu?

Ja vēl astoņdesmitos gados pilskalnu, senkapu vai aizvēsturisku apmetņu vietas izpostīja, iegūstot būvsmilti, mālu vai grantējot ceļus uz komunismu, tad Atmodas laiks bija starts burtiski lavīnveida senvietu pārrakšanai. Teorētiski tas nozīme, ka latgaliešiem būtu tagad jāskrien uz Rīgu un Latgalē bezdarbam būtu strauji jāsamazinās. Varu gan prognozēt, ka runas par nepieciešamību ievest lēto darbaspēku uz daudz atvieglotākiem nosacījumiem turpināsies un spiediens uz valdību tikai pieaugs. Ja darba devējam nepatīk ne veci, ne ilgstoši „sliņķi”, vairāk nekā astoņi tūkstoši invalīdu arī meklē darbu. Tie ir Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Un pamatojums tam – uzņēmumi strādā ar zaudējumiem vai ar minimālu peļņu, un nez no kurienes nācis arī „ekonomikas teorijas vispārzināms fakts”, ka minimālās algas celšana noteikti palielina arī bezdarbu. Mēs ražojam ne īpaši gudras un dārgas preces, un to dara darbinieki, kuriem nevajag būt ar īpašām zināšanām, bet kuri var šo darbu veikt lēti un nerunājot pretī. Šāda ekonomika mūs ir ierindojusi starp nabadzīgākajām Eiropas valstīm un daudziem joprojām liek pamest Latviju. Šie uzņēmēji spēj izpildīt arī šobrīd valsts noteiktās imigrācijas jeb ārvalstu darbaspēka algošanas prasības. Jāpiebilst, ka pavisam nesen, pirms vairākiem mēnešiem, Nodarbinātības valsts aģentūra taisīja speciālu semināru ciklu, runājot par nodarbinātību tieši šai vecuma grupai. Šeit gribu atgādināt Valmieras pieredzi. Tātad, lai šobrīd būtu iespējams oficiāli nodarbināt darbinieku no ārzemēm, viņam ir jāmaksā kā minimums vidējā bruto darba samaksa valstī, kas pareizināta ar noteiktu koeficientu. Trūkst administratīvo dienestu darbinieku, arī apstrādes rūpniecībā strādājošo, kā arī transporta nozarē un tirdzniecībā. Jau tagad redzams, ka Pārejas noteikumu termiņš ir par īsu, un psiholoģiski nomācoši ietekmēs simtiem neakreditēto lauku skolu novadpētniecības muzeju vai stūrīšu likumpaklausīgo skolotāju.   Publiskā telpā mēs vairāk runājam par to, ka uzņēmējiem trūkst profesionāļu. Daudzi uzņēmēji būs priecīgi, jo viņiem nekas nebūs jāmaina ne savā domāšanā, ne tehnoloģijās, nebūs jādomā ne par darbinieku apmācību, ne citām lietām. marta vairs nedrīkstēs realizēt. Te ierasts piesaukt informāciju tehnoloģiju speciālistus, dažādus inženierus, ārstus un citus augstās skolās gājušos. Prasība pēc noteikta atalgojuma, kas ir visai augsts, manuprāt, ir galvenais nosacījums, kas aizsargā mūsu darba tirgu tieši no lēta darbaspēka masveida pieplūduma Latvijā. Ja Latvijā tagad ievedīs lētu darbaspēku, šī situācija saglabāsies. Iegūtie arheoloģijas priekšmeti tagad ir kļuvuši par nelegālā un ļoti plašā tirgus objektiem, kur figurē liela nauda un arī. Lai arī darba devēji saka, ka labākos darbiniekus konkurenti mēdzot pārpirkt, solot lielāku atalgojumu, jāatgādina, ka šāda prakse ir bijusi visu laiku. Lai pārvilinātu labu darbinieku, būs vajadzīgi papildu labumi. Turklāt, kā uzsver viņu pieaicinātie eksperti, lai arī dažādās aptaujās teju visi darba devēji atzīst, ka gatavi pieņemt darbā šādus, pēc Latvijas mēroga sanāk - jau ļoti vecus cilvēkus, realitātē aina tomēr esot cita. Darba algas pieaug, un tās, visticamāk, palielināsies arī turpmākos gadus.

Aiga Pelane: Lētā darbaspēka ievešana nepalielinās.

. Iespējams, peļņa nav nemaz tik liela. Tātad pērn Latvijā strauji auga vidējais atalgojums. Atkal nedaudz statistikas. Neliela atkāpe par to, kāda ir viena no būtiskākajām prasībām. Klāt jāpierēķina arī citas izmaksas – vai nu par transportu, vai nu par dzīves vietu, kas ir tuvu darbam. Latvijā šāda situācija bija aptuveni pirms desmit gadiem, īsi pirms lielās krīzes. Vēl atlikušas tikai dažas dienas līdz beigu termiņam, kad Latvijas iedzīvotāji var deklarēt viņu īpašumā esošas arheoloģiskās senlietas. Un te gribu piebilst, ka diez vai visi tie bija būvinženieri, drīzāk jau vienkārši celtnieki. Pirms apvainot kādu nespējā mainīt savu dzīvi uz pozitīvo pusi jeb ne-mobilitātē, nedaudz parēķināsim. Taču tā nebūs panaceja, kas glābs uzņēmumus, kas nespēj pelnīt pietiekoši jeb, citiem vārdiem sakot, – nestrādā produktīvi. Šīs ir tās nozares, kur brīvo darbavietu skaits pārsniedz tūkstoti. Atliek tikai samazināt prasības lētā darbaspēka ievešanai. Rīgā jau pārsniedza tūkstoti. Jo problēma ir tā, ka tajās profesijās, kur galvenokārt ir brīvās darbavietas gan Latgalē, gan Rīgā, ir salīdzinoši mazs atalgojums. Proti, un gatava aicināt pie sevis nepieciešamos speciālistus. Laiks, kad darbinieks ir galvenais un var ietekmēt savu cenu darba tirgū, nav piedzīvots bieži. Ir jāatzīst, ka tas ir tāds mūsu pašu kultivēts mīts, ka Latvijas uzņēmēji alkst veidot uzņēmumus ar ļoti augstu pievienoto vērtību un tagad viņi sēž un kož pirkstos, jo nevar atrast sev darbiniekus. Būs labi iekonservēts pašreizējais stāvoklis. Iespējams, vairāk pat nevēlas. Tātad varam pieņemt, ka viņus principā interesē jauna darba atrašana un viņi ir gatavi strādāt. Metodes, kā saglabāt esošo situāciju un turpināt dzīvot kā iepriekš, ir ļoti dažādas. Nevaru no prāta izmest kādu pagājušā gada nogalē Saeimā iesniegtu ierosinājumu no Latgales uzņēmējiem. Tātad labā ziņa strādājošajiem – beidzot jūs varat izdarīt spiedienu uz savu darba devēju, sliktā ziņa darba devējiem – šis spiediens visdrīzāk pieaugs. Parasti tie, kas rada augstu pievienoto vērtību un strādā globālajos tirgos, spēj noalgot arī laba līmeņa speciālistus par adekvātu, Latvijas mērogiem lielu algu. Tātad, principā strādā bez sociālām garantijām un ne jau par milzu summām. Visvairāk strādnieku trūka būvniecībā – vairāk nekā trīs tūkstoši. Privātpersonu kreditēšana. Lai kļūtu mobils, nepietiek tikai ar darbavietu vien. Taču patlaban mums vēl ir rezerve ar cilvēkiem, kas ir spējīgi veikt vismaz daļu no tiem darbiem, kurus šobrīd vajag uzņēmējiem. Taču ar profesionāļiem, kas spēj radīt jau augstāku pievienoto vērtību, situācija ir cita. Vai iespējams pārpirkt savu kredītu. Un tas tiek darīts vairāku iemeslu dēļ. Tāpat, iespējams, peļņa ir laba, bet vienkārši uzņēmuma īpašnieks nevēlas dalīties ar saviem strādniekiem. Un viņi, kā jau es minēju, ir tikai Nodarbinātības valsts aģentūrā oficiāli reģistrētie. Viņu pārraudzītajās kolekcijās ir ne mazums skolai dāvinātu priekšmetu, kas atbilst deklarēšanas nosacījumiem. Vēl vairāk, es pieļauju, ka, iespējams, šajā grupā ir arī cilvēki, kuri tiek nodarbināti nelegāli. Tā tam vienkārši ir jābūt, jo aug ekonomika. Pieļauju, ka noteikumi nekust ne no vietas, jo tur nav klāt vienkāršo profesiju saraksta. Jāatgādina, ka valdībā šobrīd ir iestrēguši Ekonomikas ministrijas izstrādātie noteikumi, kas paredz imigrācijas nosacījumu atvieglojumus dažādām specialitātēm. Īres tiesības izsolīs un, visdrīzāk, pirmajiem namiem tās būs samērā dārgas, jo jau tagad pieprasījums pēc šādiem mājokļiem pārsniedz piedāvājumu. Samazinot atalgojuma prasības, ievest to kļūs krietni vieglāk. Nepieciešams ātrs kredīts uz neilgu laiku?. Taču realitāte ir nedaudz cita.

Proti, neskatoties uz to, ka Latgalē ir viszemākais atalgojums un vislielākais bezdarbs valstī, arī šī reģiona uzņēmēji saka – mums trūkst darbaspēka. Nenoliedzami, ka arī šādi uzņēmumi Latvijā ir un top no jauna, un tā ir laba ziņa. Tuvojas Saeimas vēlēšanas, un baidīšana ar masveida bankrotiem un ekonomikas sagruvumu tikai tāpēc, ka netiks pieļauta lēta darbaspēka ievešana, visdrīzāk, būs lielā cieņā. Nē, sarunās netiek minēts, ka viņi ir par vecu, bet gan tas, ka viņiem ir veselības problēmas, ka viņi tik ātri nespēj apgūt jaunās tehnoloģijas un viņiem piemīt citas lietas, kas neapmierina darba devēju. Pieprasījums pēc šādiem cilvēkiem ir salīdzinoši neliels, lai arī jāatzīst - stabili augošs. Protams, te ir gan cilvēki ar veselības problēmām un atkarībām, visdrīzāk ne viens vien jau pieradis nestrādāt un netic, ka kādreiz atradīs darbu. Ir jāatzīst, ka vismaz patlaban nekāda krīze vai akūts stāvoklis, kas būtu jārisina nekavējoties un kardināli, darbaspēka tirgū nav iestājies. Tas viss liek domāt, ka pieprasījums pēc tirdzniecības darbiniekiem tikai augs. Ja politiķi vēlas saglabāt šādu statusu un joprojām Latviju redz kā lēto izmaksu zemi, to var darīt. Arī Kurzemē ir konstatēti vairāki desmiti arheoloģisko pieminekļu postīšanas gadījumi, kur barbariski pārraktas pilskalnu vietas un atstātas bedres seno apbedījumu vietās. Vēl jāpaēd, jāapģērbjas un arī jāpārvietojas, kaut vai nedaudz, bet tomēr. Jāprecizē – reāli bez darba Latvijā ir vairāk cilvēku. Tiesa, noteikumu projektā iekļautas tikai tās, kurās nepieciešami augsta līmeņa profesionāļi. Un tikai atrašanās kultūras pieminekļa teritorijā ar detektoru tāpat kā ar sērkociņiem vai nazi kabatā nenozīmē ļaunus nolūkus. Diemžēl valsts, kā vienmēr, ar vienu roku dod, bet ar abām rokām prot ņemt un ieviest jaunas neskaidrības. Vai iespējams pārpirkt savu kredītu. Ja vēl jāpalīdz reģionā palikušajai ģimenei vai vecākiem… Beigās sanāk tāda vidējā latgalieša alga vai pat vēl lielāka summa. Tāpat kā vairāki tūkstoši jauniešu. Protams, uzņēmēji mēģina cīnīties ar visiem līdzekļiem, lai turpinātu maksāt mazas algas. Vēl vairāk – pieļauju, ka jau drīz tikai ar lielākas algas solīšanu var nepietikt. Un šajā gadījumā praktiski ir vienalga, vai darbinieks nācis no Latvijas vai arī no kādas citas valsts. Visi līdz šim datumam deklarētie atradumi paliek uzrādītāja īpašumā un var tik brīvi pārdoti, mainīti vai dāvināti, un tie ir ieguvuši savu oficiālu „pasi”. Taču ne jau šiem uzņēmējiem lielākais kreņķis ir par darbaspēka trūkumu. Tāpat sāksies lielā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" realizācija un palielināsies pieprasījums pēc dzelzceļa būvniekiem. Nedaudz ironiski gribu piebilst, ka vēl tikai pietrūka ierosinājuma apkārt Latgalei uzcelt sētu un atņemt tur dzīvojošajiem pases, lai viņi nespētu pārcelties uz citu vietu Latvijā vai arī uz ārzemēm un turpinātu strādāt šajos uzņēmumos par mazu atalgojumu. Izmaiņas likumā ar šo visai strikto noteikumu diktējusi patiesi satraucošā situācija arheoloģijas pieminekļu aizsardzības jomā. Šis ir solis, kā reāli veicināt darbaspēka mobilitāti un palīdzēt darba devējiem atrast sev nepieciešamos speciālistus no pašu valsts un nevis tikai domāt par darbaspēka importu.

Utrogest vagināli kapsulās?? [2] (Forumi): Cā.

. Jā, demogrāfiskā situācija nav Latvijai ilgtermiņā labvēlīga, un mēs jau varam sākt spekulēt ar dažādiem aprēķiniem, cik daudz darbaroku jeb varbūt tomēr gudru galvu mūsu tautsaimniecībai trūks un cik, kurā gadā vajadzēs piesaistīt no ārvalstīm. Šos procentus veido tie, kas iet uz Nodarbinātības valsts aģentūru un tur reģistrējas, lai saņemtu gan pabalstu, gan tiktu uz kursiem un apgūtu jaunas prasmes. Pirmais, cilvēki nav mobili, un otrais – alga. Tieši šie cilvēki saskaras ar reālu diskrimināciju darba tirgū. Cik zinu, tad ne ar metāla detektoru, bet ar visparastāko lāpstu mantrači nodarbojas ar savu melno rūpalu. Ilgus gadus domātais, ka ar savu lēto darbaspēku kļūsim bagāti, nez kāpēc nav attaisnojies. Deputāti, kas virzīja šo petīciju, gāja vēl tālāk un piesauca depopulācijas riskus pierobežā un valsts drošības apdraudējumu. Latvijā top arī vairāki lieli tirdzniecības projekti, piemēram, tirdzniecības centrs "Akropole", iespējams, arī lielveikalu tīkls "Lidl"  sāks strādāt un, protams, "Ikea"

Komentāri