Vai bagātie cilvēki tik tiešām domā citādāk?

Sievietēm vīriešos patīk izcils žoklis, šauras lūpas, stūrainas formas, spēcīgas rokas, kas spēj atnest medījumu un pasargāt no ienaidnieka uzbrukuma. Tieši zēni biežāk pārģērbjas par meitenēm, uzvelkot mammas kleitu, zeķes un kurpes. Līdzko sākam runāt, parādās emocionālā valoda, un gaisā sāk izdalīties feromoni. Patiesībā mēs paklausīgi ejam virzienā, kurā mūs ved senseni instinkti. Secinājums: ja vīrietis un sieviete nespēj saprasties bez vārdiem, tad nekādi vārdi nelīdzēs. Jau pirmajās grūtniecības nedēļās jautājums – puisītis vai meitenīte – tiek atrisināts kardināli. Turklāt mūsdienu zinātne uzskata, ka bāzes dzimums ir sieviešu, bet vīriešu ir kā uzinstalēta papildu programma. Jaunais austriešu filozofs bija publicējis grāmatu Dzimta un raksturs, kurā pierādīja, ka sievietes ir intelektuāli zemākas būtnes, kas nekad nespēs sasniegt vīriešu loģikas augstumus. Lūk, cik sarežģīti ir iekārtota bioloģiskā sugas attīstības sistēma! Tomēr feromoni, kas uz pretējo dzimumu iedarbojas pozitīvi, pret savējo izraisa agresiju.

Satori | Vai bērniem būs nākotne?

. Smadzenēm nav dzimuma, gluži tāpat kā citiem orgāniem – sirdij, aknām, plaušām. Tātad tie simbolizē jaunību, veselību un auglību. Puisēni dzimst pārguruši no cīņas ar estrogēniem mātes organismā. Pēc viņa domām, sievietes iekšējā loģika pat visspārnotāko ideju vienmēr mēra pēc lietderības bērniem, ģimenei, mājai. Mātes instinkts ir tik spēcīgs mehānisms, ka idejas vārdā viņa ir gatava ziedot savu dzīvību. Pētnieki uzskata, ka arī mūsu smadzeņu dzīles glabā šo informāciju. Tam bija vajadzīga telpiska domāšana, orientēšanās prasmes. Vēlāk zinātnieki noskaidroja, ka savstarpēja skaudība piemīt abiem dzimumiem. Kamēr runājam, esam kopā! Vīriešus kaitina, ka sievietes ilgi un tukši runā, jo viņiem tas nav saprotams. Vīriešiem nepatīk taujāt, kur atrodas meklējamais objekts, jo viņi ir pārliecināti, ka paši labāk zina. Vīrieti tas kaitina, jo kā gan var teikt, ka arī citiem tā ir bijis. Ar to arī skaidrojami mūžvecie sievas un sievasmātes konflikti – šīs jūtas nevaram ne aptvert, ne vadīt ar prātu. Neonatologi apgalvo, ka jau pirmajās dzīvības dienās zēnu un meiteņu uzvedība atšķiras. Savukārt psiholoģe Jūlija Kačalova apliecina, ka iezīme, kas dabā kotējas visaugstāk, ir koķetērija. Sievietes matus esot balinājušas jau Senajā Ēģiptē. Šīs iemaņas izveidojušās sensenos laikos, kad vīriešiem klusējot bija jākoncentrējas lāča medībām, kamēr sievietes meklēja tējiņas un attīstīja valodu. Puisēni piedzimst pārguruši “Neprotam novērtēt to, kas mums dots,” atzīst psiholoģijas zinātņu doktore Gaļina Fiļipova. Tiek uzskatīts, ka mūsu smadzenes darbojas vienādi un domāšana atšķiras tikai par pāris procentiem. Tātad daba katram dzimumam ir uzlabojusi tās īpašības, kas senos laikos bija vajadzīgākas, lai izdzīvotu. Tomēr uzbudinošākas par dekoltē, zeķēm un augstpapēžu kurpēm ir dabiskas koķetērijas bultas. Lai izveidotos pilnvērtīga ģimene un rastos pēcnācēji, kopā ir jāsavācas visām sešām. No testosterona līmeņa vīrieša organismā ir atkarīga viņa vēlme vispār dzīvot. Vai: sievietes visvairāk uzbudina biezs naudas maks. Turklāt katram indivīdam smadzenes ir unikālas, un tajās nav atrodamas nekādas dzimumu atšķirības. gadsimta sākumā Eiropu pāršalca jaunu sieviešu pašnāvības. “Meitenes ir no citas mīklas, bioloģija cita,” teic dakteri. Fizioloģiski no tā maz kas mainīsies, bet uzvedība dažādosies.” Visaugstāk kotējas koķetērija Nav jau tā, ka starp dzimumiem būtu bezdibenis. Vīrietim ir svarīgi, ka viņā klausās, jo tā viņš sevi apliecina. Sievietei tas nepatīk, jo viņa grūtā brīdī gaida tuvību. Tā Krievijā veidotajā multimediālajā zinātniski izglītojošajā projektā Zinātniskā pirmdiena pauž ģenētiķe Svetlana Borinska. Ja nav speciālas komandas no Y hromosomas, piedzimst meitene. Puikas ir nepacietīgi, činkstīgi, viņiem patīk siltums, bet meitenes ir pacietīgas, solidāras ar māti, it kā intuitīvi justu, kādas grūtības viņa pārvarējusi. Pirmo četru dzīves gadu laikā bērna centrālās nervu sistēmas stāvokli nosaka tā dēvētā mazuļa attīstības ekoloģija – mātes klātbūtne. National Geographic dokumentālajā filmā Dzimumu cīņa vīriešiem un sievietēm tika piedāvāti desmit vienādi sarežģīti uzdevumi. Katrā no mums dažādās proporcijās ir kaut kas no vīrieša un no sievietes, bet jautājums nav tikai par hormonu līmeni organismā – mūsos spēlējas dažādas identitātes ar savām vēlmēm, rakstura īpašībām, spējām. Jūlija Kačalova skaidro: “Mātītes uzdevums ir izvēlēties labāko tēviņu pēcnācēju radīšanai. Tomēr uzreiz jāteic, ka X un Y hromosomu kombinācijas neietekmē domāšanas veidu. “Cilvēka psihe ir savdabīgs cilvēcisks uzstādījums, kas pretēji vispārpieņemtajam viedoklim nekādi nav saistīta ar bioloģiskiem nosacījumiem. Sievietes izmanto telpas stratēģijas, kas veidojas hipokampā – galvas smadzeņu centrālajā daļā – un atbild par atbalsta punktu izvēli telpā.

Komentāri - Cilvēki ar invaliditāti var strādāt.

. Eksperimentos ir pierādīts, ka sievietes redz desmit vai septiņas sārtā nokrāsas, kamēr vīrieši – tikai trīs. Viņš grib pārvarēt grūtības un iziet no tām kā varonis. Pat pētnieki atzīst, ka vīrieša bankas konts nosaka sievietes labsajūtu. Tagad zinātniekiem ir skaidrs arī tas, ka stress agrīnā vecumā programmē gēnu darbību uz visu dzīvi.

- Turīgo cilvēku ABC

. Pēc tam, kad esi atmaksājis, jāpiesakās. Ir izpētīts, ka publiskas uzstāšanās laikā vīriešu replikas ir garākas, pārdomātākas un daiļrunīgākas. Turpretī vīrieša sarunas iemesls ir personiskā statusa demonstrēšana. Vai bagātie cilvēki tik tiešām domā citādāk. Tiek uzskatīts, ka vēsturiski sieviete ir bijusi mājas pavarda glabātāja, bet vīrietis – mednieks. Smadzenes lietojam atšķirīgi Bērnu ballītē sešām no desmit meitenēm ir rozā kurpītes vai vismaz zeķbikses, trijām rozā kleitas, matos sārtas bantes vai sprādzes. Bioantropoloģe Helēna Fišere skaidro, ka miljons gadu tālā senatnē sievietes vāca ēdamus augļus un dārzeņus, kas bija lielākoties sārtos toņos, tāpēc viņām ir attīstītāka sarkanās krāsas uztvere. Sieviešu un vīriešu reakcijas ir iedzimtas, mēs tās varam kontrolēt vai pastiprināt, bet gaidīt no pretējā dzimuma tās pašas izpausmes ir velti, jo jau sākotnēji mūsu attīstība atšķiras. Tieši tāpēc kolektīvos, kur lielākā daļa darbinieku ir viena dzimuma, mēdz būt konflikti un gaisotne ir saspringta. Klīstot pa lielveikalu, svešas pilsētas ielām vai mežā sēņojot, būsim pamanījuši, ka vīrieši telpā orientējas labāk. Tomēr pamatatšķirība slēpjas tā dēvētajā saziņas iemeslā, kāpēc viens vai otrs dzimums atver muti, lai kaut ko teiktu. Tās ir divas dažādas stratēģijas. Psihoanalīzes tēvs Zīgmunds Freids apgalvoja, ka sievietes apskauž vīriešus, jo viņiem ir penis. Savukārt sievietes izceļ garas kājas un valkā augstpapēžu apavus, jo to sajūt dziļi intuitīvi. Sievietes valoda ir jutīgāka, realitātei pietuvinātāka, konkrētāka, viņa izmanto piemērus no privātās dzīves. Arī stereotipā, ka sievietes mīl ar ausīm, bet vīrieši ar acīm, ir liela daļa evolucionārās taisnības, jo vīrieša smadzenēs dzimuma centri saistīti ar redzes nerviem, sievietes – ar dzirdes. Ja problēma ir vīrietim, sieviete saka: zini, citiem tā arī ir bijis, es jūtu tev līdzi. Tikai sieviete pēc pārciestas aknu transplantācijas ir gatava iznēsāt un laist pasaulē bērnu, lai gan zina, ka var aiziet bojā. Zinātnieki domā, ka tas ir tāpēc, ka senlaikos vīrieši no rītiem aizklīda pa bizonu pēdām, piebeidza zvērus ar akmeni un vakarā atgriezās mājās. Lai cik neglaimojoši tas arī izklausītos, mūsos ir daudz kas no primātiem un citiem zīdītājiem. Kad sievietes dzird tīkamus glaimus, smadzenes izmet dzimumhormonus. Primātiem garas ekstremitātes nes informāciju, ka mātīte ir nobriedusi, un pirmais pērtiķis, kas to pamanīs, varēs nodot tālāk savus gēnus. Zemapziņas līmenī sieviete vienmēr izdara izvēli par labu pēcnācējiem. Lai cik skaista un gracioza sieviete arī būtu, ja viņa būs vīrišķīgi un pavirši ģērbusies, bez kosmētikas un rotām, vīrieši viņai nepievērsīs uzmanību. Tēviņa uzdevums ir iespējami plašāk izplatīt gēnus, tiecoties pēc evolucionārās nemirstības. Daba vīrietim čukstēs ausī: netērē laiku, kāda jēga skatīties uz sievieti, kas nav seksuāli ieinteresēta. Tas nozīmē, ka vieniem un tiem pašiem mērķiem vīrieši un sievietes izmanto atšķirīgas smadzeņu zonas. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ vīrieši retāk apmeklē psihoterapeitu vai meklē psiholoģisko palīdzību. Sievietes sarunas galvenais iemesls ir pats runāšanas process, kontakts ar otru cilvēku, tuvināšanās fakts. Izrādās, ka vīriešus piesaista blondīnes, jo pavisam jaunām, tikko nobriedušām meitenēm mati lielākoties ir gaiši. Tālab pētnieki turpina smīkņāt: visas sieviešu un vīriešu attiecības patiesībā ir dzimumattiecības. Sievietei ir jāsajūt, ka viņa var uzticēties vīrietim, paslēpties aiz viņa, ka viņš nenodos, nepametīs, nemetīsies bēgt, ieraudzījis mamutu. Populārās Džona Greja grāmatas nosaukumā Vīrieši ir no Marsa, sievietes – no Veneras ir daļa taisnības. “Lai smadzenes pareizi un ilgi funkcionētu, tām visu laiku jādarbojas, jo dažas smadzeņu daļas ieslēdzas un izslēdzas atkarībā no mūsu aktivitāšu lauka plašuma. Tomēr taisnības labad jāteic, ka mums līdz galam nav skaidrs, kā aizvēsturiskos laikos dzīvoja cilvēki. Lai gan smadzenēm no ģenētikas viedokļa dzimuma nav, gēni dažādās šūnās, īpaši smadzeņu, darbojas atšķirīgi. Vīrieši to dara abstrakti, sievietes – mērķēti. Tātad cilvēks tomēr ir sociāla būtne, kura smadzenes pielāgojas sociāliem nosacījumiem, un dzimuma uzvedību nosaka ne tik daudz daba, cik kultūrvide. Psihoanalītiķis Vitālijs Zimins parausta plecus: attiecību spriedze starp vīrieti un sievieti, objekta izvēles grūtības un konflikts ir norma, jo pieder pie mūsu būtības.

Vispārzināms ir tas, ka cilvēka instinkti kļūst vājāki, bet progresīvās sabiedrības pārstāj uzspiest stingrus uzvedības modeļus. Savukārt Krievijas Valsts humanitārās universitātes Psiholoģijas institūta diferenciālās psiholoģijas un psihofizioloģijas katedras pasniedzējs Sergejs Macs pauž viedokli, ka psihiatrijā indivīda ģenētiskajam dzimumam nav nekādas nozīmes. Dabiski, ka senos laikos pienākumu sadalījumu noteica fiziskās īpatnības, kas vēlāk atspoguļojās arī kultūrā un dzimumu lomu iedalījumā. Cilvēka morfoloģijas pētnieks profesors Sergejs Saveļjevs atzīst, ka sievietes neuztraucas, kas ar planētu notiks pēc diviem miljardiem gadu. Arī mūsdienu vīrietis labāk saprot GPS norādes – uz ziemeļiem, pēc tam uz austrumiem, bet sieviete labāk uztver orientierus no sērijas – veca banka, zila māja. Vai bagātie cilvēki tik tiešām domā citādāk. Turpretī sievietes saglabāja mieru, izlasīja noteikumus līdz galam un uzvarēja, jo pēdējais uzdevums bija – nepildīt visus iepriekš minētos, bet vienkārši parakstīties. Viena no tādām ir zoe cilts Amazones džungļos, un, lai gan viņu ikdienas pienākumi ir strikti sadalīti starp cilts vīriešiem un sievietēm, no šā paša apvidus nāk sieviešu karotāju – amazoņu – ciltis ar kardināli pretēju dzīvesveidu. Rīcības brīvība un izvēles iespējas bērnībā nosaka turpmākās cilvēka psihiskās kvalitātes, uzskata Krievijas Medicīnas akadēmijas Neonatoloģijas katedras profesore Natālija Ahmina. Par iespējamā partnera veselību un reprodukcijas spējām smadzenes informāciju saņem caur degunu – mums vai nu patīk otra cilvēka smarža, vai nepatīk. “Mēs necienām situācijas izdevīgumu un dusmojamies par otra dzimuma dīvainībām, ko pirms miljons gadiem ir ielikusi daba,” saka psiholoģe. Daudz nedomājot un, galvenais, neizlasot noteikumus līdz galam, vīrieši sāka tos steigšus pildīt un zaudēja. Piemēram, kad sievietei ir nepatikšanas un viņa pārdzīvo, vīrietis saka: nepārdzīvo, nomierinies, tā demonstrējot abstraktu spēku. Ar saziņas instrumentu – valodu – mēs galā netiekam. Uzvarēs tas, kurš pirmais izpildīs. Avīzes publicēja eksaltētas pirmsnāves vēstules, kurās figurēja viens un tas pats vārds – Otto Veiningers. Jaunākie zinātniskie pētījumi liecina, ka ieņemšanas brīdī nosacīti tiek likts pamats augļa centrālajai nervu sistēmai, kurā tieši atspoguļojas tas, kādā stāvoklī bijusi mātes un tēva centrālā nervu sistēma dzimumakta laikā. Viņš drīzāk no mīļotās sagaida ko tamlīdzīgu: o, šausmas, vēl ne ar vienu tā nav gadījies! Tātad nesaprašanās iemesls ir nevis otrā cilvēkā, bet uztverē un valodas lietojumā. Arī sievietes organismā pieaug testosterona, bet vienlaikus arī estrogēna līmenis, tāpēc viņām sacensību gars nav tik spēcīgs. Zinātnieki uzskata, ka gēnu sadarbību nosaka ārkārtīgi daudz faktoru – mātes nervu sistēma grūtniecības laikā, iedzimtība, ārējā vide

Komentāri