Tā ir laba iespēja tikt galā ar negaidītiem izdevumiem, piemēram, auto remontam, vai arī neplānota

Vairāk informācijas par kontekstu, nevis no kopējās mērces izrautas detaļas - tā pietrūkst darbiniekiem." Par mediķu atsaucību un vēlmi piedalīties dažādās tēla spodrināšanas kampaņās un neformālos pasākumos A. „Šobrīd vajadzības pēc lielāka klientu loka, protams, vairs nav. Drīzāk par reputāciju domāt spiež sabiedriskā doma, kuru nevar gluži ignorēt. „Jā, vienreiz var uztaisīt labu kampaņu, samelot, bet ne otro un trešo reizi. Vēl joprojām daļai pacientu šķiet, ka veselības aprūpe mūsu valstī ir bezmaksas, ka kāds cits pacienta vietā ir atbildīgs. Jau pirms viņa atbrīvošanas vairāku mēnešu garumā slimnīca kopā ar sabiedrisko attiecību aģentūru uzsākusi rūpīgu darbu. Arī no mūsu slimnīcas puses. „Ne mazums ir gadījumu, kad ārsts žurnālistam sūrojas par problēmu, kas konkrētajā iestādē vai vispār veselības aprūpes sistēmā jau labu laiku kā atrisināta, bet ārsts to savā aizņemtībā nav pamanījis. Rīgas Austrumu slimnīcas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja KRISTA KALNIŅA: „Ārsts ir izglītības augstākā pilotāža, tāpēc pret pārējām profesijām izturas ar aizdomām. Taču daļai darbinieku tas vajadzīgs. Viņš gan komunicē ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem un sabiedrību, gan rūpējas par informācijas apriti un korporatīvo saišu stiprināšanu uzņēmuma iekšienē. Tā ir laba iespēja tikt galā ar negaidītiem izdevumiem, piemēram, auto remontam, vai arī neplānota. Arī ar sabiedrību ir jāsarunājas. Proti, krīzes situācijās, piemēram, pacientu sūdzību gadījumā, infekcijas uzliesmojuma laikā utt., ārstniecības iestādes mēģina pēc iespējas vairāk veikt skaidrošanas darbu, lai negatīvs iestādes tēls nerastos. Kalniņas novērojumi liecina, ka mediķi ir viegli iesaistāmi interesantās akcijās, piemēram, ārstus nav bijis jāpierunā iesaistīties akcijā Bēdz no vēža -, ģērbušies baltajos halātos, ar dermaskopu rokā, viņi devās uz pludmali cilvēkiem stāstīt par ādas vēzi. Aizvērt Piekrītu lietošanas noteikumiem. Cilvēks, kurš tur roku uz ārstniecības iestādes reputācijas pulsa. Pieņemt un turpināt Tēlu pašlaik veido gandrīz visam! Latvijas valstij, politiķiem, bankām, universitātēm, lielveikaliem, māsterplāna idejai. Un, protams, uzlabojot iekšējo komunikāciju, " komentē I. Otrs aspekts - aicinot žurnālistus uz slimnīcu, uz īpašām atvērto durvju dienām un dodot iespēju praktiski sekot mediķu darbam, ieraudzīt, kādi ir patiesie apstākļi. Protams, veselības aprūpes iestādēm Latvijā nav jācīnās par klientu, jo pacientam lielas izvēles iespējas starp klīnikām nemaz nav. Pavārs: „Prese gaida nevis, kad slimnīcai kāds kaut ko uzdāvinās, bet kad ko nozags. Ja notikumi risinās stihiski un informācija par kompāniju izplatās nekontrolēti, sabiedrība var uzzināt visu, sākot no netīrās veļas un beidzot ar uzņēmuma noslēpumiem. No otras puses, ārsti ir ieslīguši savā darbā un neko daudz apkārt neredz, tāpēc labi, ka kāds mūs izkustina un ienes svaigas vēsmas slimnīcas kolektīvā." K. Ja pastāsta tā, ka nekas netop skaidrs, tad arī uzrakstīs nepareizi." Sabiedrisko attiecību speciālisti domā, ka ir pietiekami daudz brīvu ruporu, lai ārsti varētu paust savu viedokli. Labo ziņu sabiedrībā ir nepietiekama. Sava veida sabiedriskās attiecības pastāvēja arī padomju laika slimnīcās, tad šos pienākumu sabiedriskā kārtā veica kadru daļa, komjaunatnes sekretārs vai sienas avīzes redkolēģija. Slimnīcas valdes priekšsēdētāja dr. Pēc viedokļa publiskošanas sākas nepatīkama jezga starp speciālistu, iestādes administrāciju, ministriju. Amerikā oficiālā izdevumā līdzās advokātu biroju un universitāšu datiem tiek publicēti arī slimnīcu reitingi. Viņam patīk, ja sabiedrisko attiecību speciālists strādā autonomi: „Ja man jādod uzdevums, tad jau pusi darba esmu paveicis. Ir nodaļas, kur subordinācija ļoti jūtama." Otrkārt, informācijas aprite ārstniecības iestādē. Par pirmo rakstīs maz, taču par otro taurēs uz visiem stūriem. Pasaulē pacientu informēšanai ir gan mājas lapas, gan neskaitāmi bukleti.

Latvijai ir unikāla iespēja kļūt par reģiona “deep tech.

. Sabiedriskās attiecības ir arī māsiņu baltie halāti. Tas viss var negatīvi iespaidot uzņēmuma tēlu. Pret ārstiem ir izvirzītas daudz augstākas prasības nekā pret citiem sabiedrības locekļiem. Anglijā slimnīcas izvērtē pēc trīs zvaigžņu sistēmas, summējot gan profesionālos, gan emocionālos attieksmes rādītājus. Izrādījies, ka tie galvenokārt ir sabiedrisko attiecību menedžmenta jautājumi. Turpini lasīt "DELFI plus" ziņas līdz abonementa termiņa beigām, kā arī izmanto DELFI kontu ērtākai DELFI satura patērēšanai bez ierobežojumiem arī turpmāk. „Latvijā tas praktiski nenotiek. Ne jau tāpēc, ka kaut kas būtu slēpjams, bet preses pārstāvji dažkārt nepasaka sarunas mērķi vai arī izrādās, ka saruna notikusi radio tiešajā ēterā un speciālists pateicis to, kas īsti nedara viņam godu." I. Sabiedrībā klīst daudzas puspatiesības par veselības aprūpi. Piemēram, lielā daļā slimnīcu ir darbinieki, kas administrē elektronisko pastu, gan to piegādājot konkrētam pacientam palātā, gan uzrakstot atbildes vēstuli." I. Nu jau divus gadus mūsu slimnīcā strādā profesionāls sabiedrisko attiecību speciālists." Visi aptaujātie eksperti ir vienisprātis, ka ļoti plašs lauciņš ir darbs ar presi. Auzāne domā, ka nevajadzētu gaidīt, ka žurnālisti kādreiz pārstās meklēt sensācijas, tā vietā vērts domāt par ko citu. Taču to var kompensēt ar ārstu erudīciju un citu aspektu pozitīvo izgaismojumu." Viņa norāda vēl uz kādu paradoksālu patiesību, kurai mūsdienās ir liels spēks: „Latvieši, tai skaitā arī mediķi, neprot daudzināt labos darbus. slimnīcas valdes priekšsēdētājs A. Kalniņa: „Vēl jau Latvijas slimnīcām ir aizsargbarjera, jo finansējums ir mazs un pastāv iespēja atrunāties: ja kas nepatīk, dodies uz privātu klīniku. Protams, ka ārstam kā cilvēkam var būt savs viedoklis, bet, ja strādā konkrētā uzņēmumā, tad pret to jābūt lojālam." Viņu papildina K. Ja slimnīcas telpas savu laiku ir nokalpojušas, tad sabiedriskās attiecības nepalīdzēs. Tikai jāzina, kā par problēmu vai jaunumu pastāstīt.B. Tās nav, kā Joske teica - slikte drēbe par labe drēbe. Šajā ārstniecības iestādē divus gadus ārstējies cilvēks, kuram ar tiesu piespriesta piespiedu ārstēšanās, jo viņš nogalinājis cilvēku. Sabiedriskās attiecības Latvijā ienāca līdz ar Atmodas laiku, veselības aprūpē masveidā tās diagnosticētas gan tikai pēdējos piecus gadus. Sabiedriskās attiecības nav slikta taisīšana par labu. Savukārt pacienti pēc rak­sta izlasīšanas vai raidījuma noskatīšanās domā - redz, ierēdņi runā vienu, bet patiesībā ir pavisam citādi. Protams, raudzīšos, kā aptaujas rezultātus racionāli izmantot. „Problēma - ārsti neprot vai nevēlas runāt par veselības aprūpes lietām tā, lai to saprot ikdienas lasītājs. Vispirms jāveido labas attiecības ārstniecības iestādes iekšienē, jārada kvalitatīva informācijas aprite. Un te sabiedrisko attiecību instrumenti ir bezspēcīgi. Pavārs sabiedrisko attiecību speciālista noderību galvenokārt saskata iekšējā komunikācijā un korporatīvo saišu stiprināšanā. „Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas sniegtā informācija rāda, ka pacienti bieži sūdzas nevis par pakalpojuma kvalitāti, bet par attieksmi. Viņš pietupstas, noglāsta galvu un vaicā, kas par vainu. Taču reputāciju ļoti bojā arī paviršā attieksme pret pacientu. Liepa domā, ka ārstniecības iestādēs aktuāli, bet īpaši neakcentēti ir organizācijas kultūras jautājumi. Taču patiesībā tās ir vecas kā pati pasaule. Pirms divarpus gadiem TNS Baltijas datu nams veica korporatīvās reputācijas pētījumu veselības aprūpē. Taču laikmetam ir savas prasības, un arī slimnīcām tām jāseko līdzi." Informācijas plūsma mūsdienās ir tik apjomīga, notiek tik daudz aktivitāšu, ka vienam cilvēkam būt orķestrim vairs nav iespējams. Arī žurnālisti, kuri teic: ārsti neprot sarunāties ar presi, reizēm no ārstiem jāizlūdzas labās ziņas, jāpierunā publiski paust viedokli. slimnīca nākotnes plānā ir divas aptaujas: viena, lai izmērītu, cik apmierināti ir pacienti, otra - kā jūtas personāls. Ja ir kļūdas, tad tās jāatzīst, jāskaidro.

Laba iespēja ikvienam palikt dzimtajā pusē - Ludzas Zeme

. Novērojumi liecina, ka vairumā Rīgas lielo veselības aprūpes iestāžu strādā sabiedrisko attiecību speciālists. Ja uzņēmums tēlu plāno, tad pastāv iespēja sabiedrībai pasniegt informāciju, ko tā vispozitīvāk uztvers. Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Viņš atceras, ka, stājoties amatā, izvērtējis visu darbinieku amata pienākumus, līdz ar to vairāki posteņi tikuši likvidēti un palikusi virkne darbu zonā. Pavārs: „Būs interesanti  salīdzināt mūsu slimnīcas un jau agrāk šādu aptauju veikušās Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas rezultātus. SIA Capital Invest Group – LatKredits. Strādāts gan ar pacientu, gan ārstiem, gan vietējo policiju un dažādām sabiedrības grupām, lai skaidrotu situāciju, lai mazinātu bailes, nepatiku un negatīvas sekas. Lasmanezina stāstīt, kastarptautiskām sabiedrisko attiecību balvām, īpaši Amerikā, bieži tiek izvirzīti projekti, kas veltīti krīzes komunikācijai. Pirmkārt, maz uzmanības tiek pievērts organizācijas iekšējam mikroklimatam. „Slimnīcās ir hierarhiska vide, kurā strādā cilvēki ar atšķirīgu izglītības līmeni, dažādām kompetencēm. Šis varētu būt viens no nozīmīgākajiem darba laukiem sabiedrisko attiecību speciālistam, kurš strādā ārstniecības iestādē," spriež IEVA LASMANE, ­Nords Porter Novelli projektu vadītāja. Slimnieku loģistika ir labi attīstīta. Slimnīcas iniciatīva šajā gadījumā lieliski parāda, ka tai ļoti rūp gan savs tēls, gan sabiedrības attieksme pret garīgi slimiem cilvēkiem kopumā." Nords Porter Novelli sabiedrisko attiecību speciāliste ilustrē situāciju ar vēl kādu piemēru. Arī veselības aprūpes iestādēm. Bet mēs taču dzīvojam tajā pašā sabiedrībā, kurā baņķieri, šoferi, elektriķi utt. Par finansēšanas noteikumiem, dažādiem normatīviem dokumentiem, pacienta tiesībām un pienākumiem, par ārsta profesiju. Sabiedrisko attiecību speciālisti tur ir pašsaprotama vienība, jo darbojas arī kā savdabīgs termometrs, kas ar dažādu aptauju palīdzību cenšas izmērīt gan sabiedrības, gan darbinieku noskaņojumu, lai vadītājam ieteiktu risinājumus.

Kalniņa: „Ārsti, kuriem bijuši kādi negatīvi precedenti ar presi, žurnālistu sūta pie manis. slimnīcas valdes priekšsēdētājs asociētais profesors ANDREJS PAVĀRS: „Mēs jau tādi pakaļdarītāji vien esam. Sabiedriskās attiecības ir arī attieksme, kā pacients tiek sagaidīts uzņemšanas nodaļā, kā virsmāsa atbild pa telefonu, kādas ir vadītāja prasības, kādus uzskatus par uzņēmumu pauž darbinieki, kā viņi svin svētkus. Labās ziņas nav slikta taisīšana par labu Māsterplāna iedarbināšana, slimnīcas reorganizācija, kam līdztekus jāseko lielam skaidrošanas darbam gan uz ārpusi, gan iekšēji, bija iemesls, kāpēc Valmieras slimnīca meklēja sabiedrisko attiecību speciālistu. Mums ir bijuši skaļi skandāli par ārstniecības kvalitāti un sūdzības par attieksmi, kas bojā gan konkrētās iestādes reputāciju, gan kopumā ārstu tēlu, taču ir ļoti maz oponējošu ziņu, kas pierādītu, ka viss jau nav slikti," spriež I. It īpaši pašreizējā situācijā, kad slimnīcas tiek apvienotas. „Jāatzīst, ka starp vadību un ierindas darbiniekiem ārstniecības iestādēs ir zināms izpratnes pārrāvums, jo iestādes vadība strādā, lūkojoties vairākus gadus uz priekšu, bet darbinieks - šodien, un viņam ir noteiktas prasības jau tagad. Tāpēc no šādiem zvaniem noteikti arī nākotnē ārsti neizvairīsies. Tik nozīmīgām viedokļa izmaiņām tas patiesi ir īss laiks. Lasmane: „Patiesībā jau tas nebija slimnīcas pienākums, tās uzdevums bija izārstēt šo cilvēku. Kritisko vērtējumu lielā mērā noteica problēmas, kas pastāv veselības aprūpē: rindas, mediķu trūkums, telpu iekārtojums. Tas piešķir asumu ikdienai. Lasmane gan norāda, ka ļoti bieži žurnālista zvans ārstam ir mērķtiecīgs, viņam nevajag sabiedrisko attiecību speciālistu, kurš piemeklēs pareizās frāzes, vai speciālistu, kurš pastāstīs viedokli. Normatīvie akti nepārtraukti mainās, bet ir liels un inerce arī liela, tāpēc tas nevar tik ātri mainīt kursu. To atzīst ārsti, kas piemin, ka par veselības aprūpi parādās daudz ziņu ar mīnus zīmi, ka ārstu reputācija tiek grauta. Viņa atceras par sabiedrisko attiecību kampaņu kādai garīgās veselības aprūpes iestādei nelielā Lielbritānijas pilsētā.

Lāce: Latvijai ir laba iespēja tikt pie Laikmetīgās.

. Taču būtisks cits aspekts. Proti, tās neaprobežojas tikai ar pakalpojuma kvalitāti, mediķu profesionalitāti. Veselības veicināšanas valsts aģentūras Sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja BAIBA AUZĀNE: „Ārsts, kurš tikko iznācis no operāciju zāles un kura acīs ir nogurums, ierauga, ka mazais Jānītis raud. Bet ar laiku, ja redz, ka darbs nes augļus, attieksme mainās." Pasaulē: uzmanība krīzes komunikācijai Pasaulē ārstniecības iestādes ļoti domā par savu tēlu

Komentāri