Somijā Latvija bieži tiek minēta kā paraugva€ts

gada Dziesmu svētkos bija īpaša sajūta - tika atskaņota valsts himna, kā arī plīvoja Latvijas valsts karogs. Pilsētas varēja turpināt sadarbību kultūras jomā un abu valstu pārstāvji izmantoja šo iespēju. gadā noslēdza Baltijas valstu neatkarības iegūšanas ceļu, kas vēlāk, kā zināms, tika pārtraukts. Latviju un Somiju vieno arī daudzas kopīgas iezīmes – vārdi ar vienādu nozīmi, rakstura īpašības. Latvieši ir izglītoti, mierīgi un toleranti, lai gan toleranti arī pret provokācijām. Granīts ir blīvs magmatisks kalnu iezis ar graudainu struktūru. Granītiem un gneisiem ir izcila nozīme celtniecībā, bet Igaunijas silura kaļķakmeņiem rūpniecībā – dedzinātu kaļķu ieguvei kaļķu cepļos.Atkarībā no šo minerālu graudu lieluma izšķir rupjgraudainos un sīkgraudainos. Viņas dzeja ir tulkota latviešu valodā.  Vēstniece uzsvēra, cik svarīgs Eiropas projekts ir Latvijai: “Pirmkārt, tas simbolizē demokrātiju, pretstatā autoritārismam. Tiesa, šis sektors ir viens no viszemāk atalgotajiem. Tā kā lielākajā daļā gadījumu bērnu pieskata māte, arī pēc bērna kopšanas atvaļinājuma mājās paliek viņa. Tas nozīmē vēl lielāku pārtraukumu karjerā, kā arī iespējamu darba zaudēšanu, jo Latvijā darba devējam nav pienākuma saglabāt darbiniekam darbavietu pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Pie vietējiem iežiem pieskaitāmi pamatieži, kas cēlušies šeit un tagad redzami kārtām dabiskos un mākslīgos atsegumos. Otrkārt, Eiropa ir filozofijas šūpulis, kas nozīmē "domāšanas brīvību". Treškārt, Eiropa nozīmē progresu.

Somu rakstniece Heli Lāksonen savā runā “Kā runāt latviski ar somiem” minēja, ka vēlas somiem iemācīt mīlēt Latviju, jo Somijā vēl daudzi nezina, kas ir Latvija. Ja mēs esam vieni, nav iespējama attīstība. Šo pakalpojumu cena var būt līdzvērtīga vai pat pārsniegt mātes algu. Semināra auditorijā bija gan diplomātiskā korpusa pārstāvji, gan Somijas parlamenta deputāti, dažādu nozaru eksperti, studenti, kā arī Rozentāla biedrības Somijā biedri. Taču Latvijā ģimenēm problēmas sākas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma beigām. J.Rislakki oponēja uzskatam, ka Latvijā tiek apspiestas minoritātes.. decembrī, iesniedzot akreditācijas vēstuli Somijas prezidentam Mauno Koivisto. Dzejniece bieži apmeklē Latviju. Latvijā gan tas attiecīgi varētu būt nevis viens no izvēles variantiem, bet piedāvājums, ja pašvaldība nespēj nodrošināt vietu valsts pirmsskolas izglītības iestādē. Tai pat laikā, protams, dabā ir sastopami arī retāki un dārgāki eksemplāri, kas ir nepārspējami savā krāšņumā. "Latvijā vairāk nekā divas trešdaļas no bakalaura programmu absolventiem ir sievietes." Viens no visuztraucošākajiem skaitļiem Latvijā ir augstskolu studentu dzimumu attiecība. Somijai šādu rezultātu nav izdevies panākt nevienā no sektoriem. Liela vērtība tajos gados bija Dziesmu svētki, kas bija liels notikums. Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas kontakti atjaunojās. "Latvijā darba devējam nav pienākuma darbiniekam saglabāt darbavietu pēc bērna kopšanas atvaļinājuma beigām. Tas skaidrojams ar pie mums izveidojušos tradīciju: bankā kā klientu apkalpotājas parasti strādā sievietes, kas, salīdzinot ar pārējo finanšu sektora personālu, saņem vismazākās algas. Ģimene tiek nostādīta dilemmas priekšā: ja māte dodas strādāt, bērns ir jāievieto privātajā bērnudārzā vai jāalgo auklīte. Atnestie ieži ir laukakmeņi, ko ledājs nesis no ziemeļiem, no Somijas, Zviedrijas, Baltijas jūras un Igaunijas ziemeļu krasta.Tumšie, pelēkie, noapaļotie, dažāda lieluma granīti, gneisi un tiem radnieciskie ieži izkaisīti visā Latvijā. Somijā tie iznāk zemes virspusē, uz dienvidiem Somu jūras līča un Igaunijas sāk noiet dziļumā. Tas mazināja vīriešu vēlmi iegūt augstāko izglītību, jo iegūt labu atalgojumu īsā laikā varēja arī bez tās. Bērni lielākā vai mazākā mērā ierobežo sievietes karjeras iespējas. Vienīgais ieguvums ir sievietes karjera, kura bieži tajā brīdī šķiet mazsvarīga. Baltie vai iepelēkie Igaunijas silura kaļķakmeņi - kā oļi un grants tāpat izbārstīti pa visu zemi. Viss bija jāapgūst uz vietas. Jebkurai ģimenei neatkarīgi no finansiālā stāvokļa vai vecāku nodarbinātības ir tiesības ievietot bērnu valsts bērnudārzā bez maksas mirklī, kad beidzas bērna kopšanas pabalsta izmaksa. Laiks, kad sieviete nestrādā, negatīvi ietekmē izredzes iegūt jaunu darbu nākotnē – sieviete atpaliek no jaunākajām tendencēm nozarē, kurā sākusi veidot karjeru. Ir grūti rast atbildi uz jautājumu, kāpēc tik attīstītā valstī kā Somija joprojām ir tik liela atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu. Ja nav citas iespējas, kā pieskatīt mazuli, vienam no vecākiem jāpaliek mājās arī pēc šī atvaļinājuma beigām. Somijā nevienā sektorā nav vērojama tik krasa atšķirība. decembrī pasludināja neatkarību, ko atzina arī Padomju Krievija. Otrs variants sieviešu stāvokļa uzlabošanai darba tirgū varētu būt bērna kopšanas atvaļinājumā esošās personas darbavietas saglabāšana ilgāku laiku, ne tikai līdz bērna kopšanas pabalsta izmaksas beigām. Somijā augstāko izglītību iegūst vienlīdz daudz sieviešu un vīriešu, turpretī Latvijā vairāk nekā divas trešdaļas no bakalaura programmu absolventiem ir sievietes. Valsts ar savu politiku var palīdzēt sievietēm atgriezties darba tirgū un atvieglot darba un ģimenes dzīves saskaņošanu. Pēc bērna kopšanas pabalsta izmaksas beigām Somijā vecākiem ir vairākas bērnu aprūpes organizēšanas iespējas. Latvijā vīrieši sāk strādāt agrāk, jo vismaz pirms krīzes jauni, fiziski spēcīgi vīrieši ar zemu izglītības līmeni varēja viegli iegūt darbu ar ļoti labu atalgojumu, piemēram, celtniecībā. Ja maksa par pirmsskolas izglītības iestādes apmeklējumu ir mazāka nekā ģimenes saņemtais pabalsts, pārpalikums netiek izmaksāts nevienam. Somijā Latvija bieži tiek minēta kā paraugva€ts. Žīgure uzsvēra Somijas sniegto praktisko atbalstu vēstniecībai. Somu žurnālists, rakstnieks Jukka Rislakki “Latvija no somu žurnālista redzespunkta” atzīmēja gan pozitīvās, gan negatīvās iezīmes mūsdienu Latvijā. Kā negatīvas aspekts ir domāšana, kas vēl palikusi mantojumā no Padomju laikiem, un no tā izrietošās negatīvās sekas. Kā nepārmaksāt, iegādājoties mājokli?. Rodas situācija, ka, salīdzinot viena vecuma vīrieti un sievieti, vīrietim ir lielāka pieredze un ilgāks darba stāžs, kā arī labāki lietišķie kontakti. Cik daudz bērnu šogad uzņems bērnudārzos, grūti prognozēt, taču Rīgas dome paredz, ka sešiem tūkstošiem vietu nebūs. Somijā Latvija bieži tiek minēta kā paraugva€ts. Tā bija iespējama tikai starp sadraudzības pilsētām: Rīgu un Pori, kā arī Jūrmalu un Pietarsāri. Aizņemties kredītu bez maksas.  Latvijas vēstniece Somijā Kristīne Našeniece savā uzrunā pievērsās nākotnei - Somijas un Latvijas ieguldījumam Eiropas nākotnē. Sarkanie vai brūnie kvarcīti sastopami samērā reti. Granīta toņu gamma variē no gaiši rozā līdz pelēkam un pat dažādām melno toņu nokrāsām. Tā nosaukums cēlies no latīņu valodas vārda “granum” – ‘grauds’.Latvijā pastāv vietējie un atnestie ieži. Iniciatīva, kas Somijā darbojas labi, ir privāto bērnudārzu apmaksāšana. Latvijā vislielākās atalgojuma atšķirības vērojamas finanšu sektorā, kur sievietes vidēji saņem tikai nedaudz vairāk par pusi no vīriešu vidējā atalgojuma. Latvija ir lieliska sporta, kultūras, mūzikas valsts, arī ekonomiskā situācija ir vērtējama pozitīvi. Somijā vecākiem tiek saglabāta darbavieta, līdz bērns sasniedz trīs gadu vecumu. Tas pieejams arī par ļoti demokrātiskām cenām. Austrumos no Latvijas teritorijas turpretī tie atkal iznāk virspusē.Granītu iegūst daudzās pasaules valstīs: Itālijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Brazīlijā un Norvēģijā, Spānijā, arī Ķīnā, kas importē galvenokārt smalkgraudu granītu. Laika gaitā varēja salīdzināt gaisotni Dziesmu svētkos. Mūsu vietējie granīti atrodas dziļi zemē. Ģimenes finansiālais stāvoklis neuzlabojas, bet bērns nepavada laiku ar saviem vecākiem. Tas gan neliecina par to, ka Latvijā medicīnas sektorā būtu mazāka vertikālā segregācija – vienkārši nav vērojamas tik lielas atšķirības dažāda līmeņa medicīnas personāla atalgojumā kā Somijā. Liels atbalsts tiek sniegts latviešu valodas apmācībai. Tas liecina, ka Somijā neatkarīgi no dzimuma augstākajai izglītībai ir lielāka nozīme nekā Latvijā. Kredīts bez procentiem izklausās pēc kādas tālas zemes, mirāžas vai fatamorgānas, tomēr tas ir realitāte tepat Latvijā. Somijā vecākiem tā tiek saglabāta, līdz bērns sasniedz trīs gadu vecumu." Diemžēl Latvijā bērniem joprojām netiek nodrošināta pietiekama aprūpe, kas ļoti apgrūtina jauno māmiņu iekļaušanos darba tirgū, kā arī tuvina vientuļās māmiņas nabadzības slieksnim. "Vislielākās atalgojuma atšķirības Latvijā vērojamas finanšu sektorā." Somijā vērojama ļoti liela atšķirība atalgojumā veselības sektorā. Ekonomiski vispieejamākais variants Latvijā ir valsts bērnudārza apmeklēšana, tomēr lielas problēmas sagādā nepietiekamais pirmsskolas izglītības iestāžu skaits. Rozentāla biedrība turpina atbalstīt kultūras projektus, dodot iespēju latviešu māksliniekiem un rakstniekiem piedalīties projektos Somijā. Gan Latvija, gan Somija rūpējas par jaunajām ģimenēm un maksā tām pabalstus. Starp abām valstīm notiek sadarbība dažādās jomās un dažādos formātos, kas ir jāturpina

Komentāri