Šajos grūtajos ekonomiskajos laikos patērētāji aizvien vairāk ir pievērsušies ātrajiem kredītiem internetā kā "ātram risinājumam" viņu personiskajām

Liela burzma ar iedzērušiem cilvēkiem, kas skatās kā kanālā notiek airu laivu sacensība. Daudzām no tām virsū ir bloķētājs un ielas malā spīd zīme, ka par stāvvietu jāmaksā. Bija pat tā, ka diezgan stāvajā kāpā bija gribētāji gulēt. Pēc ilgās staigāšanas pa Klaipēdu braucam uz Palangu. Tikai tādus uzturēt drošvien nav lēts prieks. Piemēram, datu pārraide no jebkuras citas valsts maksā. Šajos grūtajos laikos nolēmu atvaļinājumu pavadīt tepat kaimiņu republikā. Ieparkojos kādas daudzstāvu mājas pagalma zālienā tā, ka pat vietējiem dzērājiem palika lielas acis. Mājupceļš uz Rīgu sekoja caur Liepāju.. Tā nu pāris stundas sanāca nogulēt un peldēties Palangā. Ne tik traki kā uz Šauļiem, bet vienalga ātruma ierobežojumi un visādas pumpas uz asfalta nav patīkamas. Ieraugot manas mašīnas Latvijas numurus visi penši augstāk paceļ plāksnītes un uzskatāmāk izrādās. Lielākoties uz tām ir rakstīts “Izīrēju māju/dzīvokli/istabu”, bet uz dažām ir “Izīrēju jahtas/ūdensmočus”. Nu neko, braukājos, kamēr atradu ielu tuvu pie jūras, kur ir atļauts novietot automašīnu pa velti un ir brīva vieta. No Šauļiem uz Kretingu ceļš bija lielisks un vienā vietā arī apstājāmies paēst pusdienas. Arī tādā, kas sastāv no mežģīnēm. Uzmanība bija garantēta – pat pretīmbraucošajās automašīnās bija redzami šoferi, kas ar vaļā muti blenza uz manu karodziņu. Šajos grūtajos ekonomiskajos laikos patērētāji aizvien vairāk ir pievērsušies ātrajiem kredītiem internetā kā "ātram risinājumam" viņu personiskajām. Nav jēga braukt uz citām tālām zemēm, ja neesi apskatījis tepat tuvākās skaistākās vietas. Par labāko maršrutu izvēlējos braukt no Rīgas līdz Šauļiem un tad Klaipēdu. Posmā gan gadījās misēklis divu stundu garumā – nedaudz aiz Jelgavas atcerējos, ka neesam paņēmuši līdzi pases. Cilvēku blīvums ir ļoti liels. Drevernā gan nav normālas ēstuves, tāpēc brokastis jābrauc ēst uz Klaipēdu. Stundas paiet izstaigājot buriniekus, pabraukājoties atrakciju parkā, kas novietojies pie buriniekiem, paēdot vasaras kafejnīcās, izstaigājot pilsētas centru un apskatot telšu tirgotavas. Klaipēdā notiek puse no visas nākamās dienas izklaidēm. Uz Klaipēdu braucu pa taisno no Kretingas, bet izrādās ka Klaipēda-Palanga šoseja arī ir remontā. Pa ceļam no Kretingas uz Drevernu sanāca braukt caur Klaipēdu un, izrādās, bijām trāpījuši desmitniekā: Klaipēdā notiek Jūras svētki un ir piestājuši “Tall Ships Race” dalībnieki jeb burinieki, kādi nesen bija Rīgā. Iebraukšanai pilsētā ir viens ceļš, kura malā sēž neskaitāmi pensionāri ar kartona plāksnītēm. Par buriniekiem – bijušajiem zvejas kuģiem grūti izteikties, bet tiem, kas būvēti oriģināli kā burinieki – nu lieliski.

Pilsētā totāls haoss, ielas pilnas gājējiem, knapi varēja izbraukt ārā. Tos vada komandas ar diezgan atšķirīgu motivāciju piedalīties šādās sacensībās. Skats no telts uz jahtu ostu arī ir ideāls. Ideāla ekskursija aizņemtiem cilvēkiem. Kretinga arī ir skaista pilsēta – vismaz tāds iespaids radās caurbraucot, taču plāns bija nokļūt līdz desmitiem vakarā uz pilsētu aiz Klaipēdas – Drevernu, kur bija sarunāts kempings ar dušām. Arī burinieki dažādi – pārveidoti zvejas kuģīši, speciāli būvēti burinieki, labi saglabājušies vēsturiskie pieminekļi. Vizinoties pa Palangu, atšķirībā no Klaipēdas, varēja redzēt uz automašīnām piestiprinātus Lietuvas karodziņus. Tā nu nolēmu braukt uz Klaipēdu. Šajos grūtajos ekonomiskajos laikos patērētāji aizvien vairāk ir pievērsušies ātrajiem kredītiem internetā kā "ātram risinājumam" viņu personiskajām. Sākotnējā plānā bija arī Viļņa, bet laiks izrādījās pietiekami maz, lai apmierinātos tikai ar Klaipēdu un Palangu. Vakarā tiekam Drevernā un konstatējam, ka kempings ir pilnīgi svaigs un nesen atvēries – viss izskatās nežēlīgi labi. Labākās atrakcijas, protams, bija pie buru kuģiem, kurus bija atnākuši izkāpelēt milzumdaudz cilvēku. Iebraucot Klaipēdā, konstatēju, ka lielas problēmas būs noparkot automašīnu, jo lietuviešu vietējie brauc tikai klāt un centrs ap norobežotajām izklaides vietām ir pārbāzts. Jūras malā uzstādīti batuti bērniem, ģerbšanās kabīnītes, tikai tualetes tā patālu. Pačukstēšu, ka tā ir Smilčiu gatve. Nebūtu griezies atpakaļ un paņēmis pases – nez vai brauciens būtu turpinājies tālāk un varbūtu būtu parādā kādam kādu soda naudu. Gandrīz vai uz šī ceļa mūs arī izsūtīja uz Latviju – tieši kā stāvēja policijas/muitas patruļa, kura gribēja redzēt mūsu pases. Teltīs, kas bija saceltas gar kanālu nekā īpaša nebija – vai nu pannā tiek cepti gardumi vai nu visādas cepurītes, vai arī šokolādītes, vai arī suvenīri. Lietuvietes gan tādas formīgas un nekaunās iet peldēties apakšveļā. Sankt-pēterburgas jūras skolas treniņu kuģi vada jaunie jūrasskolas audzēkņi, somijas ekipāža reklamē pretošanās kustību Meksikā, labdarības organizācija cenšas pievērst uzmanību izmirstošajiem dzīvniekiem, vācu ekipāža atbraukusi izklaidēties utt. Pēc Lietuvas robežas šķērsošanas bija vēl viens traucēklis – šoseju Jonišķi – Šauļi remontē. Palangu varētu salīdzināt ar Jūrmalu – kurortpilsēta

Komentāri