Šajā rakstā pamatosim virsrakstā izteikto apgalvojumu, kā arī apspriedīsim iemeslus, kāpēc tieši šie kredītdevēji ir populārākie

Šajā rakstā pamatosim virsrakstā izteikto apgalvojumu, kā arī apspriedīsim iemeslus, kāpēc tieši šie kredītdevēji ir populārākie. Treškārt, dzelžains mamona baznīcas likums ir, ka katrs ierindas ticīgais agri vai vēlu būs spiests atdot mamonam kā upuri visu savu īpašumu. Tāpēc viņi visādi veicina naudas pagānu „reliģiskās” jūtas, bet naudas reliģijas teologi nopūlas, lai pamatotu naudas „dievišķo” dabu. Mamona baznīcai ir visas reliģiskās organizācijas pazīmes. Drīz, turpinoties šādam attīstības virzienam, visa kapitālistiskā civilizācija kļūs virtuāla. Tirgotājiem pilnīgi neviens nepavēl, viņiem nav nekādu noteikumu, kam būtu jāseko, izņemot viņu pašu interesei: tā ir noteikta maksima [galēja vērtība, galējs lietu stāvoklis], ko valsts uzskata priekš sevis par pašu galveno. Par mamona baznīcas neredzamo daļu Kā zināms no kristīgās mācības par tās baznīcu, mūsu pareizticīgo baznīca ir ne tikai tās redzamā organizācija, kas apvieno ticīgos. Jo īpaši tas attiecas uz Kristu. Viņi pieņēma un sāka izmantot kabalu un guva lielus panākumus, vadot sabiedrību ar virtuālas naudas palīdzību, kas pēc būtības ir gandrīz „nemateriāli” skaitļu ieraksti magnētiskos datu nesējos.

Uldis Biķis: Sociālā apdrošināšana var veicināt.

. Šī ir ļoti svarīga un daudzšķautnaina problēma, kas iziet ārpus šī darba temata. „putnu” valodā [tas ir kodēta, šifrēta valoda], kas ir izstrādāta speciāli „plebejiem”, „neiesvētītajiem”, „profāniem”. Pēc tam, kad „iesvētītie” pilnībā apguva un pilnveidoja „naudas kabalas” tehnoloģijas, viņi sāka justie jau gandrīz kā dievi un debesu iemītnieki. N.Somins saka: „visbriesmīgākais naudas reliģijā ir tā dēmonisms. Bet te pat kapitālismam simpatizējošais M.Vēbers pilnīgi pareizi norāda uz būtisku tā īpatnību – iracionalitāti. Līdzīgi arī mamona baznīcas garīdznieki, sekojot šim viltīgajam dēmonu bauslim, dara visu, lai parādītu, ka tādas mamona baznīcas nemaz nav un nevar būt. Kad izrādās, ka darba spēks Āfrikā ir gandrīz bezmaksas, kapitālists nešauboties aizver savu ražotni Vācijā un pārceļ to uz kaut kādu Namībiju. Sākumā apskatīsim pirmo no naudas reliģijas pazīmēm – pasaulskatu, ar mērķi salīdzināt to ar kristietību. Tikai ar dažu kompjūtera taustiņu nospiešanu šādi naudas kabalisti spēj izraisīt ekonomisko krīzi ar pilnībā taustāmām „materiālām” sekām: uzņēmumu darbības apstāšanos, darbinieku atlaišanu, reāla preču patēriņa samazināšanos, pašnāvību skaita pieaugumu utt. Viņam ir nepieciešami papildus līdzekļi, lai nodotos rijībai, alkoholismam, izvirtībai vai arī vienkātrši slinkumam un kūtrumam un dažādām izpriecām, kas ir vienlaicīgi vairāku grēku izpausme. Un pirmām kārtām jau bausli – „Tev nebūs zagt”.

Tāpat eksistē arī reliģiozi – mistiskas darbības. Piemēram, neapzinīgam baznīcas loceklim var tikt atņemts īpašums, ja viņš neveic regulāru upurēšanu kredīta atmaksas un procentmaksājumu veidā. Naudas reliģijas nelegālais statuss ļauj tai viegli iekļūt visos pilsoniskās sabiedrības institūtos, izmantojot tos savu mēŗķu sasniegšanai un pakļaujot tos. Īsāk sakot, tā eksistēja kā margināla, slepena sekta. Tie ir ekonomiskās un sociālās infrastruktūras objekti, militārais īpašums, valsts pārvaldes institūciju īpašums utt. Naudaskārei seko virkne citu grēku un kaislību. Ir arī savi „sakrālie attēli”. Katrs cer ka viņš tiks sveikā cauri un, redzot apkārt notiekošās drausmas un netaisnības, māna sevi ar speciāli kultivētām pseidopozitīvisma domām. Tomēr mūsdienās par daudzkārt nopietnāku garīgu problēmu ir kļuvusi bagātība plašākā nozīmē. Šajā rakstā pamatosim, kādās situācijās būtu vērts aizpildīt šādu iesniegumu. Šai stāstā kārdinājumu spēka secība ir pieaugoša – sākot no vienkāršākā un beidzot ar visspēcīgāko. Šādu vardarbību nosacīti var nosaukt par ekonomisko vardarbību. История и культура евреев. Šo metožu būtība ir vienkārša – algoto darbinieku ekspluatācija, tas ir lielas daļas viņu radīto augļu iegūšana. Pirmāmām kārtām jau no t.s. Tā atzinīgi vērtē un aktīvi atbalsta ateistisku un materiālistisku cilvēces „apgaismību”, ko var noreducēt līdz principam: „eksistē tikai tas, kas ir redzams”. Tātad naudas reliģija ir ļoti praktiska, visur viegli iekļūt spējīga reliģija. Kredīta lieguma saraksts īsumā Iesniegums pieejams LNKA mājaslapā. Par to, kas patiesībā ir mamona „svētlaime”, ļoti labi zina kristieši no Evanģēlija un kristiešu Svēto darbiem. Jautājums būtu daudz noteiktāks, ja asociācijas paspārnē būtu gan lombardi, gan ātro un patēriņa kredītu devēji Latvijā. Šāds īpašums ir pilnībā likumīgs un tā aizsardzībai ir jābūt vienai no valsts funkcijām. Dabiskām vajadzībām ir konkrētas robežas un tās rada noteiktu, ierobežotu pieprasījumu. Jelgavas pilsētas dome Saistošie noteikumi Informācija  Jūrmalas pilsētas dome Lēmumi Saistošie noteikumi u.c. Visa šī dažādā „palīgu” grupa palīdz garīdznieku – augļotāju kalpošanai, mamona ticīgo un draudžu locekļu, kuri apmeklē tempļus – bankas, skaita palielināšanai un mamona baznīcas nostiprināšanai. Lieli procentu maksājumi. Cita svarīga „uzplaukuma teoloģijas” doma īsumā ir sekojoša: ja cilvēks Dievam dod naudu, tad Dievs cilvēkam atlīdzina ar vēl lielāku naudu. Mūsdienu nobriedušajā naudas civilizācijas laikmetā, vidēji statistiskais cilvēks ir tendēts naudā redzēt „dievišķo” un aktīvi to pielūdz. Līdz kapitālismam pārsvarā bija bagātība šaurā izpratnē. Tiesa gan no teoloģiskā skatu punkta, izmantot vārdu „aizstājuši” ir nekorekti. Kā redzams, „bagātība” ir relatīvs termins. Galvenā šodienas mūsdienu valsts funkcija ir kapitālistiskās bagātības aizsardzība. Līdzīgi infernālās pasaules subjektiem, mamonu baznīca prasmīgi pārvalda mīmikrijas, falsifikācijas un mistifikācijas mākslu. Kapitālismam ir visas reliģijas pazīmes, ko arī šai rakstā pamatosim. Kā galvenie patērētāji var būt sabiedrības vairākumu sastādošie ierindas pilsoņi – algotie darbinieki, bet viņu ienākumi ir stipri ierobežoti un „apcirpti” no pašu kapitālistu puses. Tai pat laikā toreizējais materiālistiskais skats uz kapitālismu neļāva izskaidrot šī mērķa garīgo izcelsmi, kā arī ieraudzīt, ka kapitāla uzkrāšana nav gala mērķis, bet gan ir tikai kā līdzeklis cilvēku kaislību apmierināšanai. „Iesvētīto” naudas teoloģija tiek slēpta no „profāniem” aiz septiņām atslēgām. Uzņēmējdarbības sfērā individuālisms vispirmāmkārtām izpaužas pilnīgas vai daļējas personiskās intereses veidā. Ne katra reliģija eksistē baznīcas organizācijas ietvaros. Interesanti, ka vēsturiskā materiālisma laikmetā [domāts Padomju periods] politekonomiskas mācību grāmatās tika rakstīts par „naudas fetišismu” – parādību, kad cilvēki materiālo naudu uztver kā kaut ko mistisku un noslēpumainu. Šos noslēpumus var saprast, lasot Kristīgās Baznīcas Svēto rakstu darbus. Attiecīgi tā baidās no gaismas, ne no fiziskās gaismas, protams, bet gan no Patiesības gaismas. Pašvaldības Valsts apbalvojumi Oficiālie paziņojumi Biežāk izmantotās sadaļas Likumi Lēmumi u.c. Mūsdienu sociologi un psihologi „atklāj” jau sen atklāto. Tāpat iespējamas situācijas, kad uz viena kapitālista bagātību pretendē cits kapitālists. Stingrais un taisnīgais mamons tādus nopietnus pārkāpumus nepiedod.  Jebkurš pieredzējis baņķieris zina, ka pilnīga mamona „svētlaime” tiek dota tikai tiem, kuri bez vilcināšanās ir gatavi paveikt jebkuru noziegumu. Tās ir bankas, precīzāk tie ofisi, kuros ir izvietotas banku iestādes. Šādu baznīcu vada nevis garīdznieki, bīskapi un patriarhi, bet gan pats Dievs. Mamons visus ir nopircis un padarījis no sevis atkarīgus.

Populārākās programmēšanas valodas 2019. gadā - CS

. Formāli tieši viņš ir šīszemes mamona baznīcas „kurators”. Šī „svētlaime” piepilda cilvēku ar neaprakstāmu prieku, kas var novest cilvēku sava veida reliģiskās ekstāzes stāvoklī. Protams naudaszīmes izpilda tādas „šīszemes” funkcijas kā maksāšanas un kapitāla uzkrāšanas līdzeklis, bet tai pat laikā tie ir reliģiskas pielūgsmes materiāli priekšmeti. Ir acīmredzams, ka nobriedušajā naudas civilizācijā pie varas esošie ne tikai nemēģina cīnīties ar naudas reliģijas „opiumu”, bet pat tiecas uz šīs „narkotikas” „uzsēdināt” visu cilvēci. „Kapitālisma gars” [tas ir egocentrisma, mantrausības, baudkāres utt. Saeimas priekšsēdētājs Paziņojumi Valsts prezidents Rīkojumi Paziņojumi u.c. Kapitālisms kā reliģija šai ziņā nav nekāds izņēmums. Te mēs sastopamies ar ciparu un skaitļu  mistiku, kam mamona baznīcā ir sakrāla jēga. Kapitālisms ir pieradis lielīties ar savu racionalitāti, pragmatismu, dzelžaino loģiku un metodoloģisko pieeju problēmu risināšanā. Visi cilvēki bez izņēmuma ir tikai īpašuma lietotāji, kuriem ir vienādas īpašuma lietošanas tiesības. Kā neapšaubāmas patiesības un aksiomas tās eksistē jau vairākus simtus gadu un ir fiksētas dažādās teorijās, partiju programmās, politiskos dokumentos, konstitūcijās un likumos. Tas ir bagātības dieva materiālais simbols. Konkurence ekonomikā ir neapvaldīta lepnības kaislība, pareizināta ar naudaskāres kaislību un pārmērīgu individuālismu. Arī tai ir šīszemes un „debesu” daļas. Tai skaitā arī naudas reliģija. Pirmkārt, ierindas ticīgais var dot upurus tikai sava apgabala templī. Tāpēc ir nepieciešams noteikt šī termina nozīmi. Kapitālista individuālisms atstāj nopietnu iespaidu uz viņa psiholoģisko citu cilvēku uztveri. Viņai ir turpinājums citā, neredzamā pasaulē un tās galva ir Kristus. Un mamona priesteri dod šos upurus, pie tam arvien pieaugošos mērogos, jo, kā jau atzīmējām, priesteri ļoti baidās no mamona dusmām, viņi ļoti baidās, ka mamona „svētlaimes” plūsma varētu apsīkt. Kad izrādās, ka narkotiku ražošana ir peļņu nesošāka par desas ražošanu, kapitālists nekavējoties sāk ražot narkotikas [to dara, protams tie, kuri to spēj – nīkulīgākie ierāvēji turpina ražot tikai desas]. Šiem „profāniem” ir domāta tā mācības daļa, kura orientējas uz cilvēka zemapziņu un padara to par paklausīgu un „kārtīgu” mamona baznīcas locekli. Tomēr vērīgākie tos redz un reizēm pastāsta par tiem arī citiem. Kapitālisma ekonomiskajā ētikā uzsvars vienmēr tika likts uz cilvēka grēcīgās dabas izmantošanu un viņa kaislību ekspluatāciju. Tādu tempļu skaits pa visu pasauli ir mērāms simtos tūkstošos un tas pārsniedz jebkuras citas tradicionālas reliģijas tempļu skaitu. Tieksme pēc bagātības ieguves ir nepieciešams, bet nepietiekams kapitālistiskās kārtības eksistences nosacījums. Tātad arī kapitāls kļūst virtuāls. Galvenais – viņi grib būt „kā dievi”, paaugstinoties virs cilvēkiem un nosakot viņu likteni. Acīmredzot vispatīkamākais upuris mamonam ir paši naudas reliģijas priesteri: tāpēc viņi arī kļuva par priesteriem, jo spēja sevī attīstīt tos grēkus un kaislības, kas mamonam ir vispatīkamākie. Šīs „pārējās bankas” ir apvienotas savdabīgos „apgabalos” jeb „bīskapijās” – atsevišķu valstu banku sistēmās, kuru kodols ir valstu centrālās bankas. Mamona nežēlestībā var krist gan fabrikas īpašnieks, gan algots darbinieks, gan mazas tirgotavas saimnieks, gan lielas korporācijas top menedžeris, gan „labklājīgo” Rietumu iedzīvotājs, gan mežonis no kādas Āfrikas valsts. Un pie šāda tipa neredzamām parādībām ir minams arī Svētajos rakstos aprakstītā smalkā neredzamā pasaule, tai skaitā infernālā pasaule – kritušo eņģeļu, dēmonu pasaule. Mūsuprāt naudas baznīcai ir visas galvenās totalitāras sektas pazīmes: tā nodarbojas ar „pretlikumīgu darbību” un „ir bīstama pilsoņu dzīvībai un veselībai”. Svarīgs kapitālisma kā reliģijas eksistences apstāklis ir, ka šī ir neoficiāla reliģija, kura eksistē. Tādējādi rodas savdabīgs „sociālais rasisms” kā efektīvas kapitālistiskās uzkrāšanas nosacījums. Mamona reliģijā, kā jau teicām, arī ir „izredzētie”.

Pietiek :: Ko darīt?

Komentāri