Protams, tas nav gluži nepamatots apgalvojums, jo

Jo mīlestība bez ticības ir akla. Ar to cilvēks, kas par Dievu domā, runā un strīdas, atšķiras no cilvēka, kas Dievam klausa un dzīvo, kā Kristus ir mācījis.. Vienkārši cilvēki nezin, ka var dzīvot savādāk. Tu domās apskauj Dievu ar visu savu mīlestību un turi ciet ar visu savu gribu. Un vēl ticība ir mīlestības acugaisma. – Man šķita gluži otrādi, domājošs cilvēks var pats vadīt savu dzīvi. Bet tās ir palīdzējušas nesabrukt zem pārbaudījumu sloga. Un es klusībā lūdzu, lai viņā ieplūst prieks, paļāvība un miers. Un tomēr es ne mirkli nešaubījos, ka Dievs ir. Tā ir tāda pati izvēles iespēja, taču tu to nedari. Kad tu pēdējo reizi nometi telefona klausuli sarunā ar savu tēvu – atceries, paskaties uz sevi no malas, uz savu seju, žestiem, ieklausies savā kliegšanā. It kā manī pašā būtu kāds slepens portāls, caur kuru es jebkurā brīdī varu ar Viņu sarunāties vai vienkārši būt kopā. Viņus simtiem gadu ir mācījuši dzīvot tikai ar prātu, tāpēc, ka caur to ir vieglāk ar cilvēku manipulēt. Ticība pat nav viedoklis par to, ka Dievs eksistē. Jo, ja tik tiešām pats visuvarenais Dievs apvilka miesu un nāca kā cilvēks pie cilvēkiem, lai salauztu grēka jeb nāves varu, tad patiesībā tas ir arī jautājums par to, vai tu pats esi nemirstams. Domājošs cilvēks var vadīt biznesu, bet pa īstam vadīt dzīvi var tikai apzināts cilvēks. Nezinu, varbūt tā Dievs vēlējās apliecināt, ka var mūs uzrunāt arī bez starpniekiem. Visvienkāršāk pārliecināties par Viņa vārdu patiesumu ir, ja dzīvo saskaņā ar tiem.Saistītie raksti Protams, var jautāt, kam tas vajadzīgs. Kāpēc ātrajiem kredītiem ir jānomirst dabīgā nāvē?. Taču šis ticības jautājums vienlaikus ir arī dzīvības vai nāves jautājums. Vēlmi dzīties nevis pēc tā, ko nevar paturēt, bet gan pēc tā, ko nevar pazaudēt; un prasmi atšķirt tos vienu no otra. Jo identificējot sevi ar prātu, sanāk sava veida neprāts. Taču es zināju skaidri, ka tas, kas tiek guldīts kapā, nav vecmāmiņa pati, bet tikai viņas apvalks, čaula, vecais, savu laiku nokalpojušais mētelītis. Mūsu patiesā daļa ir nemirstama.Nesen es sarunājos ar cilvēku, kas bija ieskatījies nāvei acīs. Paskaidrojiet! – Tev šķiet, ka tavam tēvam bija izvēle. Viņa pasaules redzējumā sods bija gluži dabisks audzināšanas veids, un izvēle vienīgi tajā, kāds un cik liels būs šis sods. Jūs maldāties, es teicu, lai gan neviens manī tobrīd īsti neklausījās. Un te, kā saka draugs mācītājs Ingmars Zemzaris, atbilde ir jāizdomā ar sirdi, jo racionālais prāts un miesas jutekļu pieredze ticības lietās nedarbojas.Cik sevi atceros, esmu ticējusi Dievam. Pieļauju, ka to varēja būt ietekmējuši arī notikumi ar un ap manu piedzimšanu, par kuriem es nemaz nezinātu, nebijis kādas sievietes, kas reiz ielūkojās man cieši acīs un pēkšņi pateica: “Tu, bērns, esi divreiz piedzimusi. Tāpēc starp ticīgiem cilvēkiem ir tik daudz neliešu, kam ir pareizas domas par Dievu, taču viņu rīcība ir galīgi aplama. Un sniegs lai uzsnieg – asniem zem zemes lai būtu silti.

Tu ienīsti savu tēvu par to, ka viņš tevi sodīja un ej pretējā virzienā, un tāpēc ar savu dēlu rīkojies gluži pretēji, kā tavs tēvs rīkojās ar tevi. Kamēr tu dzīvo prātā: tev nav izvēles, tā ir tikai ilūzija par izvēles iespēju. Turklāt ir nevis kaut kur tālu aiz zvaigznēm – visuvarens un neaizsniedzams, bet ar mani un manī, ik mirkli. Īstenībā ilgus gadus tas bija mans noslēpums. Gluži tāpat kā ticība bez mīlestības ir auksta un nedzīva – kā gaisma, kurā nav siltuma.

izvēles | Ginta Filia Solis

. Bet, tā kā neviens man neko nebija stāstījis, man nevienam nekas nebija jāizskaidro vai jāpierāda. Protams, tas nav gluži nepamatots apgalvojums, jo. Gluži tāpat kā tas, vai trīsdesmit trīs gadus vēlāk Viņš, krustā piesists, ir nomiris un trešajā dienā pats savā spēkā augšāmcēlies. Viņš rīkojās sava prāta ietvaros. Kalnos negaisa naktī es piedzīvoju, ka Dievs ir mīlestība un viss, kas ir radīts, ir radīts mīlestībā un mīlestībai.Dažus gadus vēlāk, kad nomira mana vecmāmiņa, es sapratu, ka nāves nav. Par pirmajiem trim netika runāts. – Neskatoties uz to, es esmu pieaugusi sieviete, un man ir izvēles iespēja. Tu biji šeit, aizgāji un tad vēlreiz atgriezies. Protams, tas nav gluži nepamatots apgalvojums, jo. Protams, es to nemācētu ne izskaidrot, nedz kaut cik sakarīgi pamatot. Tas notika laikā ap tavu dzimšanu.” Mājās pārnākusi, metos iztaujāt vecākus, un tad atklājās, ka tētim, kas uz klīniku bija atskrējis ar klēpi maigi rozā rožu, sākumā esot pateikts, ka bērniņš dzemdībās miris. Un lai katram no mums ir tāda vieta, kur varam justies gaidīti, novērtēti un droši. Ticību neveido domas, ka Dievs ir un kāds viņš ir. Ticība ir spēja domāt ar sirdi.

Pazīmes, kas liecina par vīrieša flirtēšanu, ja viņš nav.

. Kamēr cilvēks dzīvo sava prāta koridorā – nekādas izvēles nav. Un pēkšņi viņš man saka: “Tev ir vieglāk, tu tici… Kaut es tā spētu…” Mēs uz mirkli pieklusām un tad apskāvāmies, cieši jo cieši. Īstenībā cilvēks bez mīlestības un bez jebkādas līdzjutības ir lielākais no ļaunumiem virs zemes. Mūsu ģimenē tika mācīti un, cik nu tas cilvēka spēkos, arī ievēroti baušļi, sākot no ceturtā. Paskaties uz sevi no malas

Komentāri