Pārtika ir viens no lielākajiem "caurumiem makā" latviešu ģimenes budžetā

Mūsu attiecības izbeidzās, kad es uzzināju, ka viņš strādā pie Modra un nodod viņam informāciju. Bet dzirdēju no viņa frāzes, ka man neesot tiesības viņu padzīt no fermas, jo es esot tikai īrnieks. Man gan viņa par dzīvi nesūdzējās. Tur satikusi Agritu, kura bijusi pārgurusi, klupdama krizdama darbojusies pa kūti, nesusi ūdeni.“Ilgi netīrīta kūts. Kad nebija malkas, lika man to pašai iet mežā meklēt. Agrita sūdzējusies, ka slikti jūtoties, un viņa pa piemēsloto kūti pārvietojusies ar grūtībām.

Līvānu 1.vidusskola iesaistās projektā “Garšīgie likumi”

. Tā gaidīju līdz jaunajam gadam, pēc tam līdz aprīlim. Brīdināju, ka mūsu attiecības būs jāpārtrauc, jo es nevaru uzņemties par viņu atbildību. Dzīvojamā telpā bija izpuvusi grīda un mitrs, smirdēja pēc pelējuma un mēsliem, sapelējusi, mitra malka pie krāsns, manuprāt, telpa nebija piemērota dzīvošanai. aprīlī nozīmēja piespiedu atvešanu ar policiju.

"Rīgas piena kombināts" atklāj saldējuma sezonu

. Modris Agritu aizvedis uz aptieku, paēdinājis, iedevis naudu. Kad Gunārs prasījis algu, Gipters draudējis ar paziņām policijā. Lika smagi strādāt, un tur es arī veselību sabojāju. Tad gan Gipters esot iedevis špricējamās zāles ar lietotām šļircēm.Telpa, kas ierādīta dzīvošanai, bijusi vienā ēkā ar kūti. Ik pa laikam Gunāram pie govīm kāds no tuvējiem ļaudīm nācis darbos palīgos, atnesuši ēst, arī grūtos brīžos, kad sāpējušas kājas. Zvanīju viņam, lai ātri brauc šurp, bet viņš vilcinājās, tā arī nesagaidīju. Uz ko viņš atbildēja, ka tad, kad izveseļosies, tad dosies prom. Tad vienojāmies, ka govis jālaiž laukā no kūts un teļi jāatbrīvo no ķēdēm. “Varbūt man nevajadzēja ar viņu ielaisties, bet problēma tā, ka laukos nav kas strādā,” piebilst Gipters. Tā bijusi nolaista kritiskā stāvoklī, mēslu slānis – līdz metram biezs. Kad tur ieradies, sastapis Agritu un pēc sarunas ar viņu un saviem novērojumiem sastādījis ziņojumu par aizdomām cilvēku tirdzniecībā.“Šī sieviete bija bezpalīdzības stāvoklī. Agritai nav bijis kur dzīvot, un tādā veidā apsūdzētais viņu izmantojis. Es viņu nodrošināju ar zālēm un ar pārtiku, jo bija žēl cilvēka. Izrādījās, ka cilvēks praktiski neprot neko, kā arī viņam ir veselības problēmas ar kājām. Un tad es sāku saprast, ap ko lieta grozās. Žēl: kad Gipters sāka strādāt, bija jauns, enerģijas pilns cilvēks, kas laukos ir retums,” tiesā teica inspektore.Par Giptera sākotnējo centību un pēc tam lielajām nekārtībām fermā liecināja arī govju pārraudze Dzintra. Ne mazāk kā divas nedēļas Gunāra vienīgais iztikas avots bijis piens un kaimiņu nestā pārtika. Gunārs bieži atradās pie Dzintras, kura strādāja pie Modra un pieskatīja viņa lopus blakus pļavā. Vēl saimnieks ļauni lamājies. Viņš atbildēja, ka pirmo reizi viņam sāpot kājas un ka tas esot īslaicīgi. Daudzi zemnieki esot lietas kursā par konkrēto notiekošo tiesvedību un tagad ar interesi gaidot, kā tā beigsies un vai arī viņi tad kādu dienu varot sagaidīt ierodamies policiju, kas paņemšot ciet par cilvēku tirdzniecību. Viņš uzskata, ka nelaimju cēlonis esot onkulis, kurš gribējis viņu pārmācīt par nepakļaušanos un nestrādāšanu pēc viņa pavēlēm.“Modris jau no lauksaimniecības maz saprot, vairāk klausa strādniekus. Tad nu mana pacietība bija galā.”Kā apgalvo Modris, pret banku par šo darījumu ierosināts kriminālprocess, vēl tāds pats esot pret māsasdēlu par teļu nozagšanu.

Vergu laiki Latvijā? Tiesā zemnieku par slaucēju.

.. Tas bija Modra ieliktenis, lai varētu sekot, kas notiek fermā. Pats tajā ieklājis linoleju un uztaisījis galdu. Viens no iepriekšējiem strādniekiem Gunāram stāstījis, ka no Giptera vairākas reizes dabūjis pa muti. Kad Modris maijā ieradies fermā un ieraudzījis Agritu, viņš sākumā padomājis, ka viņa ir zagle, un gribējis saukt policiju… Bet sieviete sākusi žēloties un teikusi, ka ļoti griboties ēst, esot slima un nav zāļu. Eh, man bija tik labas govis un diploms par labu piena kvalitāti no piena kombināta…” sūkstās Modris. Sapratu, ka nebūs labi, un gribēju fermu ar visiem lopiem pārdot, bet atskrēja māsa un pierunāja pārdomāt. Kad prasījis, kāpēc tad viņa te piecus mēnešus fermā sēžot, Agrita atbildējusi, ka Gipters draudējis ar policiju. Sieviete baidījusies ziņot policijai, jo domājusi, ka tad vaina par slikto lopu stāvokli tikšot novelta uz viņu. Paldies Giptera onkulim, kurš man nopirka pārtiku, atļāva vēl tur divas nedēļas padzīvot, līdz atradu patvērumu biedrībā “Patvērums “Drošā māja”” un pēc tam klosterī. Apmēram divas nedēļas strādājām kopā, lai saprastu, kādus darbus cilvēks prot. Bija runa par to, ko cilvēks prot un uz ko ir spējīgs. Par slaucēju dzīves apstākļiem: esot redzēti arī sliktāki, bet arī šie bijuši drausmīgi. Beigās Modris palīdzējis slaucējai uzrakstīt Darba inspekcijai iesniegumu, kas aizsūtīts pa pastu.“Man bija tāda sajūta, ka vēl drusku, un ar sievieti būtu cauri – tik slikti viņa izskatījās. Viņam nepatika, ka maz esmu uz vietas, bet man kā saimniekam bija ļoti daudz darīšanu ārpus fermas. Onkuļa teiktais par naudas izsaimniekošanu neesot taisnība: daudz kas, piemēram, dārga barība, pirkts par skaidru naudu un bez dokumentiem, ko tagad nevar pierādīt.Giptera advokāte Ita Megne pagaidām no plašākiem komentāriem atsakās. Attieksme pret viņu esot bijusi kā pret vergu. Fermai bija uzlikts piena nodošanas aizliegums. Ar varu jau viņš mani neturēja, bet es cerēju, ka samaksās. Attiecības ar Agritu pasliktinājušās tad, kad samilzis konflikts ar Modri. Nolēmām pamēģināt slaukšanu, kā arī citus saimniecības darbus, kuros sākotnēji viņš piedalījās kā skatītājs. Staigāja salīkusi un sūdzējās par sāpošām rokām. Fermā bija līdz metram biezs mēslu slānis, govis kritiskā stāvoklī, traktori izdemolēti, santehnika beigta, tas bija kaut kas neiedomājams pēc tā, kādu fermu biju Gipteram atstājis. Kad prasījusi, ko neejot projām, slaucēja atbildējusi, ka viņai neesot kur iet.Apsūdzētais taisnojasTiesā apsūdzētais Dainis Gipters vēl netika pratināts, bet man izdevās ar viņu aprunāties ārpus tiesas zāles. Varēja redzēt, ka smagi strādājusi, – viņa teica, ka ne tikai slaukusi govis, dzinusi tās uz ganībām, bet arī tīrījusi kūti. Apsūdzētais savu vainu un kompensācijas tiesā neatzina.Attieksme kā pret verguPirmo tiesā pratināja cietušo Gunāru, kurš atklāja, ka saimniecībā sākumā cerējis uz traktorista darbu, bet pierunāts un apmācīts slaucēja darbam. Saimnieks baidījis, ka ne tikai algu nesamaksāšot, bet vēl piedzīšot zaudējumus par sagandēto pienu un piekaušot. gada maijā saņēmis informāciju no Darba inspekcijas par notiekošo “Mežmaļos”. Pirmais priekšstats sabiedrībā, ka pēc šī panta par cilvēktirdzniecību tiesā sutenerus, kas nodarbojas ar prostitūtām. Redziet, nomas līgumā bija punkts, ka Gipteram jāsaglabā govju skaits un kvalitāte. Gaļas lopus paturēju sev citā vietā. Sākumā ferma skaitījusies uz māsasdēla vārda, pēc tam to pārformējis uz savu uzņēmumu.“Pirmajā pusgadā Gipters strādāja labi, bet tad sāka tērēt daudzus tūkstošus bez pamatojuma, faktiski zaga. Viss notika ļoti lielā steigā. Gunāru savlaicīgi brīdināju, ka sastrādāties nebūs iespējams, jo lauksaimniecība nav no tām vieglākajām nozarēm. Pārtika ir viens no lielākajiem "caurumiem makā" latviešu ģimenes budžetā. Pirmais kredīts ir bez maksas. Tas īpašums piederot Modrim. Prasījis slaucējai pēc Giptera, bet tas vairākas dienas neesot rādījies. Apbrīnoju Agritu, ka viņa var strādāt tādos mēslos. Tomēr Gunārs nav nobijies un devies projām. Māsa man teica, ka tās bijušas sliktas un slimas, piens bijis grāvjos jālej, bet mierināja, ka nopirkšot citas govis vietā. Viņš paņēma savas un arī manas mantas un aizbrauca ar savu automašīnu golfu.”Arī Agrita esot lūgtin lūgusies palikt fermā, jo neesot kur palikt, solījusi censties. pantam tiesāja vīrieti par cilvēku tirdzniecību. Tomēr Gunārs atzina, ka gluži ar varu neesot turēts, varējis doties projām. Viņa bija vārga un neveselīga izskata. Ar laiku es viņam teicu, ka ir jādodas prom. Pēc kāda laika fermu iznomājis māsasdēlam, jo Rīgā bijis pašam daudz ko darīt: fūru bizness, celtniecība, veikali. To Gipters izmantoja un izturējās pret mani kā pret lopu. Kad atbrauca Gipters, viņš taisnojās, ka salūzis traktors. Bijušas dienas, kad vispār nav bijis ko ēst, tad pārticis no piena. gada pavasarī ferma bijusi slikta stāvoklī: gan slapjā laika un salūzušā traktora dēļ, gan dēļ konflikta ar onkuli. Pārtika ir viens no lielākajiem "caurumiem makā" latviešu ģimenes budžetā. Kad ieradies Gunārs, viņam Gipters ierādījis dzīvošanai nepiemērotas telpas bez tualetes un apkures. Govīm nebija nevienas sausas vietas, taču paēdušas, vidējas miesas būves.

Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām!

. Jo reizēm bija pazudušas piena piegādātāja pavadzīmes. Es juridiski drīkstēju likvidēt saimniecību, lopi bija manējie,” stāsta Gipters. gada pavasarī viņš lika pazust no fermas, kad vēl lopi nebija pārdoti. Uz apsūdzēto sola – latviešu zemnieks. Govis turētas ārā, bet uz slaukšanu dzītas kūtī cauri mēsliem.Par situāciju ar Gunāru Gipters stāsta: “Vienošanās ar viņu par govju slaukšanu un aparātu mazgāšanu nebija. Viņiem par darbu samaksājis visu līgto un parādā neesot. Man vairs nebija spēka cīnīties. Gunārs, kurš kriminālprocesā atzīts par cietušo, strādājis bez atlīdzības vairākas nedēļas, bijis atkarīgs no apstākļiem, ticējis solījumiem par samaksu, ticis maldināts, ka par izslaukto pienu neesot saņemta nauda, tāpēc neko nevarot viņam maksāt algā. Viņš ņem ārā no uzņēmuma naudu, brauc ar jaunu džipu. Saimnieks govis nav slaucis, tikai ar traktoru mēslus vācis. Telpas nebija piemērotas dzīvošanai, bez ūdens, nebija slēdzamas. Vienīgi atklāja, ka situācija nav nekas vairāk kā saimniecisks, ekonomisks strīds. Man gan izdevās Agritu sazvanīt un ar viņu parunāties. Līgumā bija arī punkts, ka fermā drīkstu ieiet divas reizes gadā. Kad pēc divām nedēļām biju atkal atbraukusi, kūts joprojām bija mēslos govīm līdz vēderam, traktors joprojām bija salūzis, tikai teļi bija skaistās novietnēs. gadā pavērās uzņēmējam, kurš savam māsasdēlam bija izīrējis fermu.

Tagad sieviete īrē istabiņu Rīgā un strādājot par kopēju veco ļaužu pansionātā – šo darbu gan drīz pametīšot un došoties pensijā.“Man tajā laikā nebija kur palikt. Tur gan mēsli bija līdz ceļiem. Gunārs piedāvāja, ka viņš varētu padzīvot fermas piebūvē un varētu tur sakārtojot istabu, apkārtni, aizstaigāt līdz ganībām paskatīties, vai govis ir mierīgas vai viss kārtībā, kā arī pie reizes būtu uz vietas un tādējādi ferma būtu pasargāta no laupītājiem. “Pats uz vietas nestrādā, tā vietā fermā kaut kādi bomži, kuriem pieteikts Gipteru sestdienās un svētdienās netraucēt. Gipters viņai stāstījis par radiem policijā,” teica liecinieks Einārs. Kad prasījis algu, Gipters aizbildinājies ar to, ka netīro cauruļu dēļ piens ir bijis jāizlej zemē un naudas neesot. Vēl bijis jādzen ganos govis, jābaro teļi un sivēni, jātīra slaukšanas iekārtas

Komentāri