Pareizi izvēlēts aizdevums bieži vien spēj atrisināt daudzas finansiālas problēmas kā arī uzlabot dzīves kvalitāti

Mūsu tradicionālā lauku sēta ir fantastiska – tur nav nekāda kiča. Man no tā vai no Frenka Gērija arhitektūras Bilbao, vai no Zahas Hadidas projektiem elpa neaizraujas. Teātris pavērs iespēju viesizrādēm, jo būs lielais kravas lifts, pie kura varēs pa paplašinātu iebrauktuvi nokļūt ar treileri. Jo, kā izrādās, mēnešiem jau gatavoja šo slepeno laikmetīgā muzeja paktu, par ko Kultūras ministrijā neviens neko nezināja. Tur ir atpazīstami zīmoli un cilvēki iepērkas. Tagad arī ir nacionālā vilnis. Iecerēta bija arī koncertzāle. Man liekas, ka ar to arī beigsies. Ir paredzēts [Kristapa] Ģelža objekts, kas būtu represēto piemiņas vieta. Viņi dzīvo tik saspiesti, ka pat nepietiek vietas tādām nepieciešamām labierīcībām kā duša un tualete. Vēl viens solis būs logu paplašināšana un atvēršana lielajā vestibilā pret ielu. Vieta ir interesanta, ar ārkārtīgi piesātinātu auru. Esmu ar Ušakovu runājusi par šo projektu, un dome to atbalstīja, bet neviens ar viņu nav runājis, jo ministrijai ir bažas, ka dome pievāks visus laurus. Vestibila stūrī būs restorāns. Es tiešām veltīju pusi dienas, lai apskatītu projektu, kur pat, šķiet, nav miljoni ieguldīti, bet miljardi. Tas bija slepens plāns, ko izziņoja trīs dienas pirms telts uzsliešanas. Sakarā ar nu jau izbeigto diskusiju par to, kur būt laikmetīgās mākslas muzejam, jūs aizstāvējāt domu, ka tas jāierīko RTU centrālajā ēkā Vecrīgā, un sacījāt, ka šī pēckara ēka pati par sevi ir laba arhitektūra. Ātri, ērti un droši - tikai 15 minūšu laikā saņem ātro kredītu internetā bez slēptiem nosacījumiem no populārākajiem Latvijas kredīta sniedzējiem. Otrs brīnums bija uz AB dambja projektētā koncertzāle, kuras ideja bija – ja mēs taisām koncertzāli, tad taisām to upes vidū! Kad Melbārde šodien runā par „ambicioziem projektiem”, man tas nešķiet valsts amatpersonas cienīgs izteikums. Izvēle ir māju nojaukt vai arī siltināt. Otro vietu saņēma MADE arhitekti, trešā vieta tika „Jaunromānam un Ābelei” un mums. Žūriņš bija izteikts modernists, man viņa domu virziens ir ārkārtīgi tuvs. Izkarotie veloceliņi Rīgas centrā ir ar Dievu uz pusēm, bet tie vismaz ir, un, labi gribot, var Rīgu izbraukt ar velosipēdu. Savukārt Tokijā un Ņujorkā blīvums ir tāds, ka nav kur likties un ir jāiet uz augšu. Tā ir arī ar to muzeja ideju – tās ir tikai dažu cilvēku ambīcijas. Tagad parādījās jauni investori, un varbūt autori nebija pietiekami uzmanīgi, pasniedzot projektu. Tur ir ārkārtīgi garlaicīgi. Tika arī ierēķināta nauda skatuves iekārtām. Nepieciešams ieskicēt situācijas kopainu. Ir milzīga Nacionālā mākslas muzeja kolekcija, un ir privātās kolekcijas. Šī rekonstrukcija ir saistīta ar teātra tehnoloģijām, kas ir ārkārtīgi interesantas. Turklāt šņorbēniņiem tiek dota dienasgaisma, jo teātra darbiniekiem, kas strādā pa dienu, mēģina vai būvē skatuvi, nav visu dienu jādzīvo pa tumsu. Bet ideja, ka vienīgais Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs atradīsies Skanstes pļavās, man neliekas prātīgs solis. Cilvēkiem bieži gribas pirms izrādes atnākt ātrāk un pasēdēt kafejnīcā vai arī to darīt pēc izrādes. Tas ir tik smieklīgi! Kā jūs vērtējat Andra Kronberga projektētās viesnīcas Nav korekti izteikties par kolēģi. Es domāju, ka šajā mājā varētu godināt tautas piemiņu. Man zvanīja par koka ēku Dzirnavu ielā un koka ēku Skolas ielā. Savstarpējās sarunās mēs nonācām pie tā, ka tas nav nepieciešams, jo zāle tiks padarīta pilnīgi ērta. Tagad tur ir „Citadeles banka”, kas ir ļoti korekts projekts un normāli īstenots. Bet mēs esam apsēsti ar modernitāti un domājam, ka, ja Rīgā nebūs šādu brīnumu, tad mēs nebūsim pasaulei interesanti. Līdz karam bija Hāberlanda ēkas, un tas bija ļoti grezns kvartāls. Rīgas centrs sāk pamazām pārvērsties par spoku pilsētu – stāv tie tukšie nami, apvilkti ar zaļiem līķautiem. gadsimta beigu vara kaltuve, ko projektējis Oskars Bārs, un tālāk ir Karla Felsko projektētā ķeta lietuve. Pareizi izvēlēts aizdevums bieži vien spēj atrisināt daudzas finansiālas problēmas kā arī uzlabot dzīves kvalitāti. Tā ir uzspiesta virsū vecajai vēsturiskajai apbūvei kā tāds tumšs klucis. Domes ēka laikam ir šausmīgākais, kas pieredzēts Rīgā. Manā [jaunības] laikā tā bija ar Brīvības pieminekli, kur bija trolejbusu galapunkts, kas visi šūpoja monumentu, pilnīgi to ignorējot. Tas jau ir visā pasaulē – tādi Ķirsona krogi –, virspusēji tautiskais parādās gan dizainā, gan krogu kultūrā, gan arī arhitektūrā. Tātad viens perēklis ir šis Rātslaukums ar vēsturiskajām replikām un datorarhitektūru, un tam pa vidu ir nabaga strēlnieki un nabaga Okupācijas muzejs, ko iejož autobusi un kam tagad nāks klāt Birkerta piebūve un Ģelža monuments. Proti, liktu domāt kompleksi. [Māksliniece] Anna Heinrihsone JRT ģērbtuves raksturo kā komunālo dzīvokli, kur aktieri var atstāt savas mantas. gadu arhitektūras aina ir raksturīga jebkurai postpadomju telpai, ne vien Latvijai. [Eižens] Laube arī mocījās. Tapa filma „Šķēps un roze”,un tas tieši bija laiks, kad notika RTU ēkas būvniecība. Pagalms faktiski ir divi kvartāli. Viss otrais stāvs, kur ir Kolonnu zāle, tiek pārvērsts par radošo stāvu. Jebkurā Rietumeiropas pilsētā ir tirdzniecības ielas, kurās ir dzīvība. [Pēc bombardēšanas] sienas bija saglabājušās līdz pašai augšai, tomēr izšķīrās tās nojaukt. Es arī sagatavoju izpētes albumu, kurā pārskatu visus vēsturiskos posmus, lai saprastu, kāda ir struktūra vietai, kur atrodas šī Staļina laika celtne. Mēs bijām sagatavojuši albumu, bet mūs atraidīja. gadu modernisms, kas nomainīja Staļina laikus. Arī jaunajai ēkai būs šāda mazliet rūpnieciska pieskaņa, un ēka būs segta ar tumšām metāla vai betona plāksnēm. Par to ir „Koka mājas”pēdējā nodaļa. Uzprojektēja tik eleganto Ķemeru sanatoriju, bet iekšā ir visi viņa Latviešu biedrības nama motīvi. Tāpat es arī nesaprotu, kādēļ jāparaksta pakts ar Kultūras ministriju, ja tā ir privāta zeme un privāta nauda. Zinu, ka notiek konsultācijas. Tur ir korekti un labi, bet es noteikti to būtu atstājusi centrā. Tas ir akūts jautājums, jo jūtams, ka dizaineri taustās, meklējot latviešu estētisko identitāti. Paplašinājusi veco bibliotēku. Ēka tika atjaunota ar ļoti mazu budžetu un rezultātā ir kā pilnīgi jauna – ar krāsns apkuri.

Iedomājieties, kādas izmaksas ir, lai nodrošinātu visas tehniskās instalācijas, apkuri un vēdināšanu. Biennāles doma man ir tik tuva un saprotama, un Rems Kolhāss pie tās nonāca paralēli. Tas ir loģisks, skaidrs un nav dekorēts. gadu jūsma, ka tagad nu celsim jaunu pasauli. Pazūd arī balkons virs otrā stāva, un tā vietā nāks jau minētais balkons virs teātra jaunās ieejas. gados padomju tautu draudzīgajai saimei bija lozungs „nacionāls pēc formas, internacionāls pēc satura”. Bet nekad nav dzirdētas tik asas reakcijas par citiem Vecrīgas viesnīcu objektiem kā, piemēram, un viesnīcām. Tur ir dzīvība, cilvēki tur aizbrauc uz visu dienu. Aizbraucot, teiksim, uz „Spici” – tur ir kā iepirkšanās paradīzē: ir kur novietot automašīnu, un ir pilns ar veikaliem. RTU ēka neiekļāvās pilnīgi nekādā loģiskā struktūrā. Stratēģijas vajadzētu veidot vismaz Kultūras ministrijai vai VKPAI. Es papētīju, piemēram, vai bija pretestība no sabiedrības, kad Vecrīgā nojauca milzu kvartālus ar viduslaiku apbūvi. Tāpēc arī Vāgnera zāles māja ļogās, jo tai līdzās skalojas plūstošie gruntsūdeņi. Tas nav tikai mans vecmodīgums. Mums ir vairākas tādas vietas Rīgā, ar kurām nezina, ko iesākt. Tas laikam ir ārprātīgākais, kas ir Vecrīgā. Viņš saka, ka latviešu krāsu kokam pamatā ir pelēkā krāsa, un es arī identificējos ar viņa ideju, ka mums jāatbrīvojas no deklaratīvās pozas un ornamentēšanas. Nu tā jau pieder VNĪ, viņš atbild. Rīga jau nav pirmā pilsēta, kur kas tāds notiek. Es Melbārdes vietā taisītu stratēģiju, priekšplānā izvirzot faktu, ka Rīgā ir tik daudz vecu ēku un dažas no tām var piemērot muzejam.

Lietas, kas sagrauj mūsu pārliecību. Lekcijas ieraksts. Anna Krumholce

. Un tā jumta izbūve ar zvaniņiem. Kad sākām strādāt, Alvis Hermanis definēja, ka JRT ir teātris – māja. Veidojas paaudze, kas aizbrauc uz Skanstes pļavām ar saviem birojiem, veikaliem, veselības iestādēm u. Skolas oriģinālos plānus mēs atradām Tartu, kas toreiz bija guberņas centrs. Ulmaņa laiks sakrita ar autoritārismu visā pasaulē, un tika kultivēts viss „latviskais”. Skatos uz Raivi Dzintaru un redzu, ka nacionālisms patiesībā nāk no kā cita. No jūsu rekonstruētajām koka ēkām, šķiet, pēdējos gados lielāko uzmanību ir pievērsusi. Bet sākotnēji jūsu birojs konkursā neieguva pirmo vietu. Publika tiek attiecīgi pārcelta no pirmā stāva vestibila uz pagalmu, kur var normāli sarunāties un netraucē ielas troksnis. Tagad pie Strēlniekiem ir alus teltis un visādi citādi pilnīga miskaste. Mana vīzija bija, ka mēs stāvlaukumā atsedzam arheoloģiju un apgūstam to pamazām, un šī vieta var pārvērsties par izstāžu zāli un „putnu dārzu”. Žūriņš pret to vērsās ļoti agresīvi. janvārī mums stundu bija jāprezentē jau uzlabots risinājums pēc konkursa. Šādā vietā ļoti koncentrēti būtu redzamas laiku svārstības, vēl pieliekot klāt laikmetīgās mākslas muzeju. Nesen lasīju, ka ASV vietām notiek pretējais process – daļa lielveikalu slēdzas, un tirdzniecība atgriežas pilsētu centros. Pat Smiļģa skatuve līdz šim nav darbojusies normāli, jo tai nepietiek augstuma, un šī iemesla dēļ nevar uzņemt viesizrādes. Un aktieris JRT ir galvenais. Iekšpagalmā ir ugunsmūris un vesela labirintu pasaule, kurā bija pietiekami daudz telpas, lai atļautu iebūvēt iekškvartālā no ielas nemanāmu jaunu ēku, veidojot skaistu ansambli. Es negribētu pārmest autoostai, bet to vajadzētu sakārtot – tā ir nepievilcīga un smako, un cauri iet arī ārzemnieki, kas to visu piedzīvo. Daudz domājam par dienasgaismu – lai gan Smiļģa zālei, gan arī mēģinājumu zālēm būtu dienasgaisma. Jūs minējāt, ka jūsu redzējumā pelēkais ir latviešu tonis, tajā pašā laikā kritizējat dekoratīvismu, kas arī bija pirmskara Latvijā. Piemēram, kāda skolotāja teica: dodiet to sabiedriskajām organizācijām, tas ir, fondiem, biedrībām u. Ar šādu attieksmi arī atjaunoju skolu

Komentāri