Makroekonomika ir plaša nozare, kas aptver daudzus ekonomikas aspektus, bet, ja runa ir par makroekonomiku, varat būt droši, ka līdztekus tiek runāts par tādiem

Piemēram, ielu apgaismojums, bāku ugunis, dziesmas, dzejoļi utt. Daudz atšķirīgāki viedokļi ir tad, ja tiek apspriesti iespējamie varianti, kā sasniegt iecerēto mērķi. Ienāciet un pārliecinieties!. Tās ir galvenās saimniecisko lēmumu pieņēmējas, vadās pēc privātām interesēm, sacenšas savā starpā un saskaņo tirgū savus plānus. Tirgus ekonomikā dominē privātīpašums uz nacionālajām bagātībām. Tās ir subjektīvi nosakāms lielums. Tā var būt dota teorēmas veidā, ja apskatāmā likumsakarība ir pietiekami vienkārša. Tātad šajā gadījumā mājsaimniecība ir pircējs, bet uzņēmums pārdevējs.

Month: May 2016 -

. Domstarpības ekonomistu vidū var būt lielākas vai mazākas, atkarībā no tā, vai tiek izteikti pozitīvi vai normatīvi apgalvojumi. Sadale var attiekties uz atsevišķu patērētāju, uz noteiktām sociālajam grupām, uz valsts reģioniem un sabiedrības paaudzēm. Makroekonomika ir plaša nozare, kas aptver daudzus ekonomikas aspektus, bet, ja runa ir par makroekonomiku, varat būt droši, ka līdztekus tiek runāts par tādiem. Jebkuru domstarpību attiecībā uz pozitīvo apgalvojumu var atrisināt ar faktu pārbaudi. Lai paaugstinātu darba ražīgumu, ir nepieciešams ieviest ražošanā specializāciju un darba dalīšanu. Citi uzskata, ka iesaistīšana ir vienīgais pareizais lēmums, un tiek dotas optimistiskas prognozes par veiksmīgu darba pabeigšanu augstā kvalitātē. Taču iejaukšanās salīdzinājumā ar komandekonomiku ir relatīvi niecīga. Viens no svarīgākajiem ekonomiskajiem rādītājiem ir mājsaimniecību ienākumi. Mikroekonomikā par tautsaimniecības pamatvienībām tiek apskatīti divi saimnieciskie subjekti: mājsaimniecība un uzņēmums. Jau noskaidrojām, ka resursi, kuri ir nepieciešami cilvēku vajadzību apmierināšanai, ir ierobežotā daudzumā, tāpēc ar tiem nākas rīkoties taupīgi un izmantot tos efektīvi. Citādā ziņā saimnieciskie subjekti ir brīvi no valsts iedarbības. Kā mēs to redzējām abos piemēros, patērētājam, izdarot saimnieciskos lēmumus, ir jāatsakās no kādas preces pilnībā vai arī daļēji. Tās pretstatā materiālajām precēm nav pārnēsājamas, transportējamas vai uzkrājamas. Par ātro kredītu dažu minūšu laikā bez ķīlas, bez galvojuma, bez papildus prasībām - pirmajā reizē bez maksas!. Tādā gadījumā krītas cenas, samazinās preču ražošana un ir liels bezdarbs, kas ietekmē ekonomiku ļoti lielā mērā. Ja nebūtu saimniecisko procesu koordinācijas sistēmas, saimniekošanas sistēmas, šī saimnieciskā atkarība novestu līdz haosam vai cilvēces katastrofai. Brīvos labumus saimnieciskais subjekts var izmantot, paņemot tos no dabas jebkurā laikā un daudzumā. ir cilvēka mērķtiecīga darbība materiālo un garīgo labumu izveidē atsevišķu cilvēku, cilvēku grupu, uzņēmumu vai visas sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Preces, kuras var patērēt tikai viens indivīds un tās nevar vienlaikus patērēt citi indivīdi, sauc par privātām precēm. Sarežģīti vienlaikus pētīt, kā šie faktori ietekmē saimnieciskā lēmuma pieņemšanu un saimniecisko vienību savstarpējo mijiedarbību, t.i., veikt totālo analīzi. Darba dalīšanai piemīt arī trūkumi, piemēram, monotonais darbs pie konveijera rada noguruma un apātijas sajūtu.

Atklātās vajadzības ir noteiktu labumu trūkuma skaidra izjūta, bet ir vajadzības uz lietām, kuru trūkumu indivīds it kā neizjūt, taču nākotnē tās, piemēram, reklāmas vai modes ietekmes dēļ var kļūt par atklātām vajadzībām. Gan pozitīvā, gan normatīvā ekonomika ir vienlīdz nepieciešamas. Vieni uzskata, ka valdība ir izdarījusi lielu kļūdu, iesaistot šo darbu veikšanā. Patēriņa preces – pārtika, apģērbs, mājoklis un pakalpojumi veido daļu no saimnieciskajām precēm, kuru skaitā ir visas preces, kas noder saimnieciskā subjekta personisko vajadzību apmierināšanai. Lai saražotu preces N papildu apjomu, ražotājam ir jāatsakās no kādas vai kādu citu preču ražošanas apjoma, jo tā ražošanas potenciāls ir ierobežots.

"Swedbank": Latvijas ekonomika turpina spītēt pasaules.

. Svarīga ir arī racionāla ražošanas faktoru izvēle un lietošana, pircēja prasībām atbilstoša preces kvalitāte, iespējami augstākas peļņas gūšana. Mājsaimniecība plāno preču patēriņu un ražošanas faktoru piedāvājumu, bet uzņēmums – preču ražošanu un ražošanas faktoru iegādi. Šajā grupā ieskaitāmi kā privātie tirdzniecības, ražošanas, pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi, lauku saimniecības, mājamatniecība, tā arī valsts uzņēmumi, pasts, dzelzceļš, valsts un privātās bankas u.c. Industriāli attīstītās valstīs parasti ir vērojams augsts specializācijas līmenis, pat darba operāciju un instrumentu specializācija. Tiek lietota parciālā analīze. Pēc materiālās pazīmes vajadzības iedala materiālajās un nemateriālajās vajadzībās. Tāpēc svarīgi ir koordinēt to darbību. elastīgās un neelastīgās v. Šīsaimniekošanas pakāpe ir sastopama vāji attīstītās valstīs arī vēl šodien. dominē tradicionālā ekonomika. Alternatīvo izmaksu koncepcija der ne tikai atsevišķiem cilvēkiem, bet arī uzņēmumiem un tautsaimniecībai kopumā. Tiem ir jāizdara izvēle no dažādām alternatīvām.

Mikroekonomika. Makroekonomika / Konspekts / ID: 144758

. Tādējādi izziņas procesā veidojas teorijas, kas mēģina dot loģisku un empīriski pārbaudītu kādas parādību sfēras zinātnisku skaidrojumu. Tās mājsaimniecības, kuru privātīpašumā nav tādu ražošanas faktoru kā zeme un kapitāls, var piedāvāt darbaspēku, un par to saņemt samaksu algas veidā. Tie var veidoties kā samaksa par piedāvātajiem ražošanas faktoriem, piemēram, par darbu, vai no mājsaimniecības rīcībā esošā īpašuma. Pozitīvā un normatīvā ekonomika Ekonomistu viedokļi par vienām un tām pašām problēmām masu informatīvajos līdzekļos un periodiskajā presē, zinātniskos žurnālos un ekonomiska satura grāmatās mēdz būt stipri dažādi. Uzņēmuma galvenā iezīme ir orientācija uz peļņas gūšanu. Ražošana, maiņa, sadale un patēriņš balstās uz laika gaitā izveidotām tradīcijām un paražām. Šī mērķtiecīgā darbība saimniekojot ir raksturīga gan patērētājiem, gan ražotājiem. Šie jēdzieni ir saistīti ar diviem svarīgiem virzieniem ekonomikā: pozitīvo un normatīvo ekonomiku. Blakus šīm materiālajām precēm ražīgajam kapitālam pieskaita arī nemateriālās preces, kas nodrošina ražošanas procesu, piemēram, licences, patentus u.c. Makroekonomikas interešu loks ietver kopējo tautsaimniecības, attīstības likumsakarību noteikšanu. Cilvēka vajadzības var klasificēt dažādi. Cilvēku vai cilvēku grupu, kura pieņem saimnieciskos lēmumus un veic saimnieciskas darbības, sauc par saimniecisko vienību jeb saimniecisko subjektu. Ražošanas faktoriJa arī mēs varētu visus nepieciešamos labumus ņemt no dabas, tie nebūtu uzreiz patērējami. Līdzekļus iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai valsts saņem nodokļu veidā, no kredītiem un valsts uzņēmumu peļņas. Saskaņā ar šo ienākumu sadales principu darba nespējīgie un bezdarbnieki saņem vairāk, nekā tie spēj saņemt darba tirgū par padarīto darbu. Tas principiāli atšķiras no abiem pārējiem ražošanas faktoriem zemes un darba. Lielākā daļa šādu valstu orientējas uz tirgus ekonomiku, taču atsevišķas – uz administratīvi komandējošo sistēmu. Drukāt visu grāmatu Roberts Škapars. Ekonomikas pamatproblēmaLai izdzīvotu, cilvēkam ir dažādas vajadzības, ir jāēd, jādzer un jāiekārto mājoklis, lai paglabātos no nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Šīs vajadzības ir absolūtās vajadzības. Tā, piemēram, centrālā pastā, kur darba apjoms ir liels, lietderīgi ir specializēties dažādu darbu veikšanā: vēstuļu šķirošanā, paku pieņemšanā un izsniegšanā, pasta saņemšanā un nosūtīšanā, telegrammu pieņemšanā utt. Tirgus ekonomika ir saimniekošanas sistēma, kurā saimnieciskās vienības sastāda autonomus, vienam no otra neatkarīgus plānus. Lai saimniekošana būtu efektīva, ir jāzina, kādas preces, kādos daudzumos, kad ir jāražo, uz kurieni tās jātransportē, kad tās jāpiedāvā patērētājiem, vai jāuzglabā noliktavā. Pēc preču viendabības tās iedala viendabīgās un neviendabīgās precēs. Pastāv atšķirība starp mikroekonomiku un uzņēmējdarbības ekonomiku. VajadzībasCilvēkam ir dažādas vēlmes un vajadzības – paēst, apģērbties, ceļot, nopirkt mašīnu, piedalīties kultūras pasākumos, iegūt izglītību, taču viņš nevar apmierināt visas. Ar centra­lizētā plāna palīdzību tiek veikta saimniecisko vienību darbības koordinācija. Zeme un darbs ir primāri faktori, kapitāls – sekundārs. Makroekonomika ir plaša nozare, kas aptver daudzus ekonomikas aspektus, bet, ja runa ir par makroekonomiku, varat būt droši, ka līdztekus tiek runāts par tādiem. Jēdziens tautsaimniecība ir jāsaprot gan šaurākā, gan plašākā nozīmē. Šī sadales principa īstenošana ir valsts kompetencē. Komandekonomika ir saimniekošanas sistēma, kurā ražošanas un patēriņa plānošanu centralizēti veic valsts plānošanas institūcijas, kuras sastāda centrālo plānu. Tas ir subjektīvi nosakāms lielums. Arī viena vai otra ikdienā lietotā pārtikas vai nepārtikas prece kādam var nepatikt, piemēram, austeres daudziem garšo, bet citiem izraisa nepatiku. Arī ražošanas preces tiek pieskaitītas saimnieciskajām precēm, taču tās nekalpo tieši saimnieciskā subjekta personisko vajadzību apmierināšanai. Uzņēmējdarbības ekonomika galvenokārt skata uzņēmumu saimniecisko darbību. Otrā sastāvdaļa ir informācija. Preces, kuru patēriņā zināmā to lietošanas intensitātē iestājas sāncensība, sauc par individuāli sabiedriskām precēm. Tāpēc mikroekonomikā, skatot un skaidrojot kādu atsevišķu saimniekošanas procesu vai to savstarpējo mijiedarbību, tie bieži tiek aplūkoti abstrakti un vienkāršoti. Ja saimnieciskā vienība darbojas mērķtiecīgi, tad tā darbojas saskaņā ar ekonomiskuma principu. Tātad ražīgais kapitāls sastāv no precēm, kuras izgatavotas iepriekšējos ražošanas procesos un tiek izmantotas jaunu preču ražošanai un pārdošanai. Valsts īsteno to, iekasējot nodokļus. Jēdzienā darbs ir iekļauta cilvēka fiziskā un garīgā darbība, tajā skaitā arī ražošanas plānošana un vadīšana, zinātniskā pētniecība. Var tikt lietota specializēta tehnoloģija, aprīkojums, ražošanas iekārta. Tā kā patērētāja rīcībā esošie līdzekļi ir ierobežoti, viņam ir jāizvēlas vai nu apmierināt kādu vajadzību X ar preci A, vai arī vajadzību Y ar preci B. Iedzīvotājiem, kuri ir darba nespējīgi slimības, invaliditātes vai vecuma dēļ, kā arī bezdarbniekiem ienākumi parasti ir par maziem, lai varētu apmierināt kaut vai savas minimālās vajadzības. Tas nozīmē, ka veikalos piedāvātajām precēm ir jāapmierina pircēju vajadzības. Par to neizpildi tiek uzlikts sods un lietotas dažādas sankcijas. Redzams, ka patērētājs un ražotājs saimniekošanas procesā ir cieši saistīti. Tā ir raksturīgākā komandekonomikas pazīme. Ar pieņēmumiem saprot hipotēzes par modelī apskatāmo saimniecisko vienību mērķa nostādni un to izturēšanos. Lietiskām precēm ir materiāls raksturs. Tautsaimniecības mācības pētniecības objekts ir saimniecisku subjektu savstarpējā iedarbība. Tātad preču sadale ir atkarīga no ienākumu sadales. Sabiedrībai kopumā ir nosodoša attieksme pret automobiļu un rūpnīcu radītām dūmgāzēm, pret visa veida notekūdeņiem un atkritumiem, narkotikām. Kapitāls šajā gadījumā ir nauda vai citi finanšu aktīvi, kuriem piemīt naudas funkcijas. Piemēram, malka tālā pagātnē bija brīvais labums, turpretī tagad, kad tās nepietiek, tā ir kļuvusi par saimniecisku labumu. Tam, kas saimnieko, bieži ir jāpieņem lēmums, no kādas preces vai pakalpojuma viņam ir jāatsakās. Ražošanas norisei ir nepieciešami vairāki faktori. Arī kapitālistisko valstu ekonomikā sabiedrības interesēs valsts iejaucas tirgū: nosaka cenas, preces pārdošanas daudzumus. Bieži vien valsts šīs preces nodod patērētāju rīcībā bez maksas. Tas ir raksturīgi galvenokārt tirgus ekonomikai, kur lielākā daļa nacionālo bagātību ir koncentrēta privāto majsaimniecību rokās. Tā pēta ekonomikas funkcionēšanu kopumā.

Makroekonomika -

. ir īstenības vienkāršots atspoguļojums. Līdzekļus savai saimnieciskajai darbībai tas gūst, pārdodot preces mājsaimniecībai vai arī citiem uzņēmumiem. Pēc vajadzību iestāšanās laika tās iedala atklātās un slēptās vajadzībās. Pirmkārt, dažu produkcijas veidu ražošana ir nerentabla, taču valstij nepiecie­šama, piemēram, jānodrošina apgāde ar militārām precēm valsts aizsardzībai. Netiek skatīta mājsaimnieču, kā arī citu ģimenes locekļu kopējā ražīgā darbība ģimenes ietvaros. Tradicionālā ekonomika pastāv vāji attīstītās valstīs. 5 pazīmes, ka Tev nepieciešams ātrais kredīts. Ar centrālo plānu tiek noteikts, kādas preces, kādos daudzumos un termiņos ir jāsaražo. Analīzes mērķis ir konstatēt, kāds saimnieciskais lēmums ir labākais, lai sasniegtu kādu iecerēto rezultātu. Nemitīgi tiek uzlabota iekārta, instrumenti un ražošanas tehnoloģija. Taču vienā mazā pasta nodaļā šāda specializācija nav lietderīga mazā darba apjoma dēļ. Kalnračiem pazemes akmeņogļu cirtnēs gaiss jāpievada ar speciālu ietaišu palīdzību, un tas kļūst par saimniecisku labumu. Arī lauksaimniecībā ieviešas speciali­zācija. Jautājums šeit ir, kas plāno un kas tiek plānots. Ar jautājumu tiek apskatīta preču sadales problēma. Šo labumu trūkumu cilvēks cenšas novērst ar savu saimniecisko darbību. Relatīvās vajadzības ir sekundāras. Šo preču izgatavošanu, lietojot ražošanas faktorus, sauc par. Patērētājs ir vienaldzīgs pret šādām precēm

Komentāri