Jauna krīze?

Pieaugošas globalizācijas apstākļos tas ietekmē ne tikai ASV, bet arī visas pasaules finanšu tirgus un tautsaimniecības, ņemot vērā, ka ASV dolārs joprojām ir galvenā starptautisko norēķinu valūta, kurā tiek glabātas arī valstu rezerves. Tas liks lēmumus rūpīgāk pārdomāt, izvairoties no nepamatota riska. Mēs joprojām turpinam iztērēt katru centu, nereti ieguldot ēkās, bez kurām var iztikt. Tas ir kļuvis striktāks, un problēmu gadījumā zaudējumi gulsies uz akcionāru un investoru pleciem, nevis nodokļu maksātājiem. Otrkārt, Latvija ir viena no retajām valstīm pat Eiropas Savienībā, kas konsekventi ir ievērojusi fiskālo disciplīnu. Kreditēšanas kāpuma rezultātā ir pieaugušas dzīvokļu cenas. gadā būtiski pieauga auto iegādei izsniegtie kredīti. Turcija, Argentīna, Pakistāna un citas salīdzinoši lielās valstis jau piedzīvo finanšu problēmas, ko izraisījis ASV dolāra vērtības kāpums. gada ķibeles regulāri tika ziņots par strauju inflāciju. Tas ir izraisījis dolāra vērtības nostiprināšanos, it sevišķi attiecībā pret ekonomiski mazāk attīstīto valstu valūtām. Procentu likmju samazināšana, kas pēdējās desmitgadēs bijis populārākais instruments, vienkārši nav iespējama, jo eirozonā un Japānā jau šobrīd procentu likmes ir tuvas nullei. Un tad jau pienāk tas brīdis, kad mazais sasniedzis pirmsskolas vecumu un klāt bērnudārza izlaidums, vai. Izskatās, ka arī centrālo banku vērtspapīru iepirkšanas programma ir izsmēlusi savu potenciālu un vairs nedotu vēlamo efektu. Tas nozīmē, ka banku kredīti kļūst dārgāki un līdz ar to klientiem grūtāk pieejami. Kaut arī situācija tika atrisināta, notikušais rāda, cik šī sistēma ir nedroša. Pirmkārt, Latvija ir pievienojusies eirozonai, kas faktiski izslēdz iespēju valūtas straujām svārstībām, kādas bieži novērojamas nelielām valstīm ar vietējo valūtu. Rezultāts - jau kādu laiku globālo ekonomisko krīzi var uzskatīt par pārvarētu. Ir bažas, ka krīzes situācijā valstis centīsies risināt savas ekonomiskās un politiskās problēmas uz citu rēķina. ASV procentu likmju pieaugumam nav sekojušas arī citu lielāko valstu centrālo banku procentu likmes. Pie tam vērtspapīru iepirkšanas opozicionāri jau tagad norāda uz šīs politikas negatīvajiem blakus efektiem - tirgus izkropļošanu un dažādu aktīvu cenu strauju pieaugumu, kas rodas no palielināta naudas daudzuma apritē.

Kā valsts varam būt kopumā apmierināti ar pašu paveikto ekonomikas stabilizācijā. Iepriekšējo krīzi pasaules lielāko valstu ekonomiskās politikas veidotājiem izdevās pārvarēt ar salīdzinoši nelieliem zaudējumiem. Šo procesu ekonomiskās, politiskās un sociālās sekas izjuta visā pasaulē. Tās pirmsākumi bija meklējami ASV, kur nesamērīgā un neracionālā nekustamo īpašumu kreditēšana noveda pie tirgus burbuļa veidošanās un pārsprāgšanas. gadā, bet nesamērīgi augstā cena agrāk vai vēlāk kritīsies un, ja tas notiks strauji, cietīs arī citas valstis. Arī katram trešajam strādājošajam nav uzkrājumu pat vienas algas apmērā. Šobrīd politiskā situācija daudzās valstīs ir vērsta uz iekšējo problēmu risināšanu, atstājot starptautisko sadarbību otrajā plānā. Izskatās, ka mēs no krīzes neko daudz neesam mācījušies.

Zeļ aizmetnis jaunai finanšu krīzei / Diena

. Ceturtkārt, esam veikuši banku sektora attīrīšanās procesu, atsakoties no pārāk riskantā ārvalstu klientu segmenta. Vēl jo vairāk, šoruden Dow Jones akciju indekss sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni. Piemēram, plašāks Ķīnas un ASV tirdzniecības karš, Itālijas budžeta epopeja, Eiropas Savienības iekšējās problēmas un citi faktori. Treškārt, šobrīd Latvijai ir daudz diversificētāka ekonomikas struktūra, kas balstīta uz eksportu. Uzkrājumi palīdzētu pārciest grūtos laikus, līdz atkal sāktos ekonomikas augšupeja. To centrālās bankas uzsāka apjomīgu vērtspapīru iepirkšanu, pārpludinot tautsaimniecības ar naudu, kas veicināja patēriņu un stimulēja uzņēmumus palielināt ražošanu. Tomēr paši esam mācījušies no pagātnes kļūdām un līdz ar to varam cerēt, ka jaunām krīzēm esam gatavi daudz labākā situācijā.

Latvijas un ASV attiecības -

. Tomēr vairākas pazīmes liecina, ka jauna ekonomiskā krīze varētu nebūt nemaz tik tālu. Tomēr atšķirībā no veiksmīgās un koordinētās sadarbības iepriekšējās krīzes laikā, citi lielie pasaules monetārās politikas spēlētāji - Eiropas, Japānas un Ķīnas Centrālās bankas - pagaidām nav sekojuši ASV monetārajai politikai. Bet galvenais atbrīvoties no kredītsaistībām un veikt uzkrājumus. Jauna krīze. Protams, no šī aspekta svarīgi, lai nākamā gada budžets būtu pēc iespējas sabalansēts. gada krīzes un situācija, liekas, uzlabojas, mēs nevaram aizmirst, ka ekonomiska ir cikliska un pēc augšanas perioda sekos recesijas periods. Līdz ar to krīzes situācijā mums būtu „fiskālais spilvens” - iespēja palielināt budžeta izdevumus ekonomikas stimulēšanai. Līdz ar to rodas problēmas atmaksāt parādus, kas iegūti ASV dolāros, jo par vienu vietējās valūtas vienību tagad var nopirkt mazāk dolāru. Lai šādos apstākļos izvairītos no inflācijas pieauguma un ekonomikas pārkaršanas, ASV Federālo rezervju sistēma, kā dēvē tās centrālo banku, pēdējos gados jau vairākkārt ir palielinājusi diskonta likmi aizdevumiem ASV dolāros. Kopumā izskatās, ka pasaules ekonomika nav pārāk gatava potenciālās krīzes pārvarēšanai. Nemitīgi mācīties jaunas lietas, jo labos speciālistus atbrīvo pēdējos. Vairākas pazīmes dara mani bažīgu, tās turpmāk uzskaitīšu rakstā. Venecuēlas piemērs norāda, kas notiek, ja valstij nav pietiekamas rezerves - šogad reģistrēta jau pirmā bada nāve. Valstī ir zems tekošā konta deficīts un pagaidām nav nekustamā īpašuma burbuļa pazīmju, kaut gan kreditēšana notiek visai raiti. Kredītēšanas straujšs pieaugums. Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs mēdz ikdienas tēriņus segt, izmantojot tā sauktos "ātros kredītus". Mācoties no pēdējās finanšu krīzes, lielākajā daļā pasaules attīstīto valstu ir mainīts finanšu sektora regulējums. Iespējamo ekonomisko krīzi var izraisīt arī politiskie satricinājumi un lēmumi. gadā bija novērojama turbulence Ķīnas akciju tirgū, radot bažas par jaunu globālu ekonomisko recesiju. Būdami neliela, atvērta ekonomika mēs nespējam apturēt globālo krīžu izplatīšanos, un situācijā, kad daudzas nozares ir balstītas uz eksportu, saskatāms riska elements, ja ārvalstu partneru situācija pasliktinātos

Komentāri