Jau itin drīz Latvijas valsts pāries uz vienoto Eiropas Savienības valūtu - eiro

Medījuma organismā inde iekļūst caur zobos esošiem kanāliem, kas atveras zobu priekšpusē.

Jaunumi -

. Turklāt tā paredzēta ne vien upura nogalināšanai, bet arī piedalās gremošanas procesā. Tomēr, ja vien netiek tīši kaitināta, čūska nav dusmīga. Aizbēgušo ēdienu rāpulis atrod, ostīdams ar mēlīti tā pēdas.  Odzes inde ir specifisks toksisku sastāvdaļu maisījums, kas satur olbaltumvielas šķeļošus enzīmus. Nekādus lēcienus šis būtībā neveiklais dzīvnieks izdarīt nespēj. Tiesa, retumis patrāpās arī teju pilnīgi melni eksemplāri, kuriem pat tipiskais raksts uz muguras un zīmējums uz galvas nav saskatāms. Smagākas intoksikācijas gadījumā sakosto mēdz pārņemt vājums un miegainība, drudzis, reibonis, palēninās sirdsdarbība un pulss, sākas vemšana, murgi. Salīdzinoši vēsajā Latvijas klimatā mīt vien trīs šo mugurkaulnieku sugas: odze, zalktis un gludenā čūska, kas nav bezkājainā ķirzaku glodene.. Kož, ja tiek iztraucēta Tieši sēņu laikā ir lielākā iespējamība negaidīti ieraudzīt, kā saules apsildītā mežmalā saritinājusies guļ odze. Lai veidotu un atjaunotu indes rezerves, odzei nepieciešama liela enerģija un laiks, tāpēc pašsaprotami, ka odze savu indi lolo un medībās izmanto ļoti ekonomiski. Tēviņi parādās pirms mātītēm. Tika svinīgi atklāta arī muzeja ekspozīcija “Latvijas Mazpulku vēsture”. Ja odze lien uz priekšu vai guļ taisni izstiepusies, viņa spēj veiksmīgi kost vien uz sāniem vai aizmuguri. Jau itin drīz Latvijas valsts pāries uz vienoto Eiropas Savienības valūtu - eiro. Upuri gan vispirms ķer sīkiem, neindīgiem zobiņiem bruņotais apakšžoklis – tas atbalstās pret indējamo objektu, tā palīdzot indes zobiem dziļāk ietriekties miesā. Pateicoties savai aukstumizturībai, odzes spēj agrāk par visiem pārējiem mūsu rāpuļiem pavasaros izlīst no ziemošanas vietām. Inde ir ļoti vērtīga – ar tās palīdzību odze sarūpē sev barību. Lai, šādi kožot, droši aizsniegtos līdz upurim un trāpītu mērķī, attālums līdz tam nedrīkst būt lielāks par pašas čūskas garumu. Vienviet lielākā skaitā šie rāpuļi pulcējas pavasarī riesta laikā. Vēlams dzert daudz šķidruma, tādējādi “atšķaidot” indi organismā. Inde tiek ievadīta kožot – laižot darbā divus aptuveni pus centimetru garus, līkus indes zobus, ko daba odzei dāvājusi varžu, ķirzaku, peļveidīgo grauzēju, nelielu putniņu un kukaiņu notveršanai. Pēc tam, laikam kļūstot siltākam, viņas top itin aktīvas arī krēslā un tumsā. Odzes sastopamas visā mūsu valsts teritorijā, tiesa, nevienmērīgi. Kad medījums saindēts, odze gan tūdaļ nevar ķerties pie ēšanas, jo pat neliels upuris, iekams nobeidzas, pagūst vēl zināmu gabalu pārvietoties. Tās koncentrējas vietās, kur netrūkst piemērotu paslēptuvju un barības vielu, un reti sastopams kāds nelabvēlis. Siltās sezonas sākumā, kamēr naktis vēl samērā dzestras – aprīlī, maija sākumā –, odzes ir rosīgas vienīgi dienā. Odžu mātītes parasti ir arī korpulentākas par tēviņiem. Odzei, tu rklāt ir uz āru izvirzītas “uzacis”, radot dusmīga rāpuļa iespaidu.

Augšžokļa kauls ir ļoti kustīgs, spējīgs pagriezties pat deviņdesmit grādus ap savu garenasi. Visneiecietīgākās pret aizskaršanu čūskas ir pārošanās periodā un ādas virskārtas maiņas laikā. Tā izplatās pa asinsvadiem, bojā kapilārus, veido tajos trombus, traumē arī sirds muskulatūru, pēc tam rada audos asins izplūdumus un veido tūsku, kas pamazām izplatās. Kad košanas brīdī mute tiek plati atplesta, zobi automātiski kā eņģēs izvirzās uz priekšu un novietojas vertikāli. Vispirms jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība vai jāparūpējas par cietušā nogādāšanu līdz mediķiem. Jau itin drīz Latvijas valsts pāries uz vienoto Eiropas Savienības valūtu - eiro. Cilvēks nav čūskas ēdiens. Ulmaņa atceres muzejā.  Lasīt vairāk. Nekādā gadījumā nedrīkst lietot alkoholu! Nedrīkst arī likt žņaugu vai pārsēju – šāda rīcība var izsaukt audu atmiršanu, nedrīkst sūkt indi ar muti, griezt vai piededzināt koduma vietu. Tomēr uzbrukt, kā jau minēts, – negrasās. Kož tikai tad, kad tiek tīši provocēta, piemēram, biedēta, tramdīta, aizskarta ar zābaku, ar koku, vai kad viņai snaudošai netīši uzmin, uzsēžas vai pieskaras ar roku. Tomēr, ja čūska iekodusi, jācenšas nekrist panikā un iespējami mazāk kustēties, jo, kad ir paātrināta asinsrite, inde pa asinsvadiem izplatās straujāk. Sakosto vietu nevajag berzēt, masēt, lai inde tik strauji neizplatītos. Ziemeļu puslodē konstatētie gadījumi, kad čūskas inde būtu nogalinājusi cilvēku, ir ļoti, ļoti reti. Parasti sakostā vieta sākumā sāp, pēc tam to pārņem dedzinoša sajūta. Kā tieši organisms reaģē, lielā mērā atkarīgs no tā, kur čūska iekodusi, – jo tuvāk galvai vai sirdij, jo bīstamāk. Uzkrājumi – ne tikai kā drošības spilvens. Kimbi.lv kredītlīnija.

Jurija Ņikuļina fenomens: atturīgs. - Latvijas avīze

. Projektu foruma ietvaros notika mazpulcēnu lauku labumu tirdziņš un mazpulcēnu paveikto projektu prezentācijas. Bet situācijās, kad kaut kāda iemesla dēļ paslēpties neizdodas, dzīvnieks gluži vienkārši paliek nekustīgi guļam, cerībā, ka, pateicoties maskējošajam tērpam, netiks pamanīts. Izrādēs Alūksnē un Preiļos improvizācijas teātra aktieris Kozmens runās par mīlestību, sievietēm un vidi. Projektu foruma ietvaros notiks mazpulcēnu lauku labumu tirdziņš un mazpulcēnu paveikto projektu prezentācijas. Altero – kredītu salīdzināšanas portāls. Uzbāzīgais cilvēks redz, ka iztraucētais rāpulis, turklāt ātri, ātri šauda melno, slaido, lokano, galā iešķelto mēli.

Jau 20 gadus mūs krāpj ! | Latvijas Republikas tautas

. Pasildīšanās saulītē īpaši svarīga ir šo tumsas čūsku mammām pirms mazuļu laišanas pasaulē – vasaras nogalē, ap sēņu laiku. Un, pat cilvēka kaitināts, rāpulis pirmkārt cenšas ātri aizvīties – izvairīties no nedraudzīgā radījuma. Ja palīgu nav, lēnā gaitā jāmēģina aizkļūst līdz palīdzības sniedzējiem paša spēkiem. Odzes ir aukstumizturīgākās pasaules čūskas – sastopamas vistālāk uz ziemeļiem no ekvatora, dzīvo pat aiz Polārā loka. Tēviņus no mātītēm iespējams atšķirt, salīdzinot astes, proti, mātītēm aste ir nedaudz īsāka un tās gala apakšpuses krāsa parasti ir nedaudz dzeltenīga, bet tēviņiem – iesārta. Attiecībās ar cilvēku nav arī agresīva. Ja čūskas kodumu saņēmis cilvēks, redzamas zobu atstātas “pēdas” – divi nelieli, sākumā asiņojoši punktiņi, ap kuriem pēc kāda laika veidojas sārtums un piepampums, vēlāk – jau cianoze. Kožot nolūkotam medījumam, odze gluži vienkārši iztaisno iepriekš atliekto ķermeni. Tātad – rāpulis šņāc, šauda mēli. Visi rāpuļi, tostarp čūskas, ir poikilotermi dzīvnieki, kas ķermeņa sasildīšanai izmanto siltumu no apkārtējās vides. Cilvēks jūt uztraukumu, viņam kļūst apgrūtināta elpošana, var veidoties tahikardija, nelabums, izdalīties auksti sviedri. Tas atvieglo ne vien košanu, bet arī barības iedabūšanu rīklē. Drīz vien pēc pamošanās no ziemas stinguma vismaz četrus gadus vecie jeb pieaugušie tēviņi rīko turnīrus pieaugušo jeb vismaz četrus piecus gadus nodzīvojušo mātīšu dēļ. Tas gan nenozīmē, ka siltajā periodā odzes gaišā laikā vairs nemēdz izlīst no paslēptuvēm. Ja cilvēks nemetas bēgt, bet aplūko vijīgo dzīvnieku, viņš redz: čūskai ir nekustīgi acu plakstiņi – tie ir saauguši, tāpēc savulaik radies aplamais uzskats par čūsku spēju hipnotizēt. Retumis redzami arī vienkrāsaini rudi, neizraibināti īpatņi. Ikdienā čūska abus savus indes zobus nēsā apslēptus īpašās gļotādas makstīs un atpakaļvērsti pieliektus augšžoklim. Bet, ja tomēr to izdarīt nevar, odze nedaudz izslejas un atliec ķermeņa priekšgalu, un šņāc – brīdina

Komentāri