Finanšu mīti

Padomju valstī darbojās komandekonomika – šāds ekonomikas modelis paredz valdības kontroli pār preču ražošanu un izplatīšanu un cenām. Pilna laika mammas nepieņem nekādus finanšu lēmumus. "Atteikšanās "aizdot" valstij naudu tika kvalificēta kā kaitniecība," norāda Krūmiņš. Lasi tālāk, lai iepazītos ar tipiskākajiem finanšu mītiem par pilna laika mammām. Patiesībā bieži vien ir gluži pretēji – lielākā daļa mājās palikušo mammu vislabāk pārzina savas ģimenes mājsaimniecības budžetu un vajadzības, tāpēc tieši viņām tiek uzticēti visi ģimenes finansiālie lēmumi. Dzīvojot no viena ienākuma avota bieži nozīmē, ka ģimenei ir jādzīvo saskaņā ar smalki izstrādātu ģimenes budžetu, kurā iekļauts ir ne tikai taupības režīms, bet arī uzkrājumu sadaļa, kas tiek stingri ievērota, jo ilgtermiņā būs ļoti nepieciešama. Pat tās mammas, kurām neatliek laika papildus darbam, atrod unikālus veidus, kā palielināt vai ietaupīt savu ģimeņu ienākumus. Noslēptā informācija Tomēr pat tā PSRS budžeta izdevumu daļa, kas neskaitījās slepena un attiecās uz Latviju, tā arī nekad netika padarīta pieejama sabiedrībai, uzsver Krūmiņš.

Mīti par ES budžetu un daudzgadu finanšu shēmu -

. Viņas pārdod savus rokdarbus, piemēram, rotaslietas, adījumus vai izšūtas dāvanas. Par budžeta norēķiniem noteiktajā teritorijā bija atbildīga attiecīgās republikas Finanšu ministrija, un uzskaiti veica PSRS Centrālās bankas republikāniskā filiāle. Jā, ģimenes ar vienu vecāku mājās meklē visus iespējamos veidus, kā dzīvot taupīgi, bet katrai ģimenei, pat tām, kur ir divi strādājoši vecāki, vajadzētu meklēt veidus, kā tikt pie papildus eiro no taupības. To vajadzētu tērēt tikai ārkārtas gadījumos, kad citu iespēju nav, nevis pieskaitīt ikmēneša budžetam, jo par to tiek piemēroti procentu maksājumi un nereti arī dažādas citas komisijas maksas. "Informācija par šo finanšu līdzekļu kustību ne sabiedrībai, ne pētniekiem ilgstoši nebija pieejama, līdz ar to izpratne par reālo situāciju PSRS finanšu politikā budžetu līmenī bija minimāla," secina vēsturnieks. Tam vajadzēja palīdzēt uzturēt spēkā priekšstatu par to, ka no Vissavienības budžeta tiek balstīti republiku budžeti – lai gan vismaz Baltijā situācija bija gluži pretēja. Lielākajai daļai mammu taupība ir absolūta nepieciešamība un naudas izšķiešana ir absolūtākais mīts, jo ienākumi ģimenē ir uz pusi mazāk. Centralizācija un nepārredzamība PSRS bija raksturīga augsta procesu centralizācija – tas attiecās arī uz finanšu politiku un ekonomikas pārvaldību. Jāsaprot, ka tā nav jūsu nauda un, veicot ikdienas finanšu darījumus, kā maksimālo pieejamo sumu, jāpieņem tikai jau iegūtos ienākumus bez kredītlimita.

Rīgas 1. slimnīca | Veselībai ilgtermiņā

. Tomēr, kā uzsver Krūmiņš, šī bija tikai "izrāde" – tā slēpa, kā veidojās reālās naudas plūsmas un cik ļoti lielā mērā šos procesus diktēja centrālā vara. "Patiesā finanšu situācija, budžetu attiecības, bilance un norēķini no sabiedrības tika slēpti, par reālo situāciju bija informēta tikai augstākā valsts vadība," raksta Krūmiņš. Vēsturnieka aprēķini liecina - Baltijā ieņēmumi bija lielāki nekā izdevumi, un šīs valstis PSRS finansiāli ir balstījušas vairāk, nekā no tās saņēmušas palīdzību. Visdažādākās tenkas, it īpaši, par finansiālo situāciju šādās ģimenēs, šķiet, ir bezgalīgas.. Viņas piestrādā kā tiešsaistes veikals, lai pārdotu lietotas grāmatas, apģērbu un daudz ko citu, no kā bērni jau ir izauguši, vai kas ģimenei vairs nav nepieciešams. Brīdī, kad valsts atdeva šo parādu, reālā naudas vērtība jau bija ievērojami kritusies. Tur šīs atskaites tika analizētas, un pēc tam nepieciešamības gadījumā prasīti precizējumi un labojumi.

Varas iestāžu apstiprinātajam plānam bija likuma spēks, un plāna izpilde tika cieši uzraudzīta. Piemēram, Latvijas PSR budžetu apstiprināja republikas Augstākā Padome, un par to sabiedrība tika informēta medijos. Ir neskaitāmi veidi, kā šīs mammas veicina ģimenes dzīves un finanšu kvalitāti. Noslēguma rakstā apskatīsim, kāda ir šī pētījuma secinājumu nozīme mūsdienu Latvijas ekonomisko procesu skaidrojumā. Tas, ka šīs sievietes nepārnes mājās lielu žūksni ar naudu nebūt nenozīmē, ka viņas nedrīkst pieņemt finansiālus lēmumus savas ģimenes labklājībai. Vēsturnieks Gatis Krūmiņš savā pētījumā ir skaidrojis arī valsts budžeta uzskaites principus Padomju Latvijā. Pilna laika mammas nav taupīgas un nekrāj naudu. Bankas atskaitēs katrai ieņēmumu pozīcijai bija divas ailes – viena par to, kuras summas novirzāmas uz republikas budžetu un otra – par Vissavienības budžetā ieskaitītajām naudām. Kā norāda vēsturnieks, nodoklis faktiski bija arī valsts aizņēmumi no iedzīvotājiem – tā dēvētās “obligācijas” jeb vērtspapīri, kas iedzīvotājiem bija par nopelnīto jāiegādājas. Viņas meklē iespējas, kā nopelnīt papildus naudiņu tiešsaistē, veicot tulkošanas vai rakstniecības darbus. Pirmā vēstīja par Vissavienības ministriju kontrolē esošo uzņēmumu izdevumiem, bet otrā bija slepena, un tajā tika apkopoti dati par militāro un iekšējās drošības sfēru. Šī publikācija ir ceturtā piecu rakstu sērijā par PSRS finanšu politiku Latvijā un mītu, ka padomju laikos Latvija saņēma plašas investīcijas. Top 5 dāvanu iesaiņojuma idejas. Viens no lielākajiem maldiem par pilna laika mammām, kas paliek mājās ar mazuļiem, ir saistīts tieši ar naudu, un tā ir tēma, kas noliek šādas mammai pret sabiedrību un mammām – karjeristēm. Šī kategorija naudas izteiksmē līdzinājās tai, kas vēstīja par valsts uzņēmumiem, vai pat to pārsniedza. Kā ietaupīt uz regulārajiem maksājumiem?. Pilna laika mammas finansiāli nepapildina mājsaimniecības budžetu. Kaut arī pilna laika mammas nepārtraukti uzrauga ģimenes finanses, viņas no šīs darbības arī atrod jaunus veidus, kā talantīgi izstiept viena ģimenes apgādnieka darba algu uz daudz vairākām pozīcijām, kā to, iespējams, spēj paveikt divu algu īpašnieki. Taču, kā atzīmē Krūmiņš, ieņēmumi un izdevumi tika sadalīti starp republiku un Vissavienības budžetiem. Finanšu mīti. Kredītlimits pieskaitāms pie ienākumiem kredītlimits ir aizdevums, nevis daļa no ienākumiem. No tiem vislielākos ieņēmumus nodrošināja apgrozījuma nodoklis, taču bija arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis, lauksaimniecības nodoklis, vecpuišu un mazģimeņu nodoklis. PSRS budžeta izdevumu uzskaite tika dalīta divās kategorijās. Katrā padomju teritorijā tika uzskaitīti konkrētās republikas un Vissavienības budžeta ieņēmumi un izdevumi. Šodienas pilna laika mammas pilnībā pārvalda ģimenes budžetu, apmaksā rēķinus un arī veic ģimenes budžeta uzkrājumus un noguldījumus. Kad runa ir par radošiem veidiem, kā pelnīt naudu, pilna laika mammas nevar tikt pārspētas. "Kopumā jāatzīst, ka Maskava ar Baltijas republiku grāmatvežu darbu bija apmierināta – korekcijas bija nebūtiskas vai arī to nebija nemaz," secinājis Krūmiņš. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, vienīgā informācija par PSRS budžeta izdevumiem bija atrodama republiku budžetos, kuros bija iekļauta sadaļa "PSRS budžeta dotācija". Arī budžets ar plānotajiem ieņēmumiem un izdevumiem tika apstiprināts centralizēti. Ar pētījuma pilno tekstu ir iespējams iepazīties šeit. Pilna laika mammas ir bagātas. Viņas strādā par visu bērnu ballīšu galvenajiem fotogrāfiem. Arhīvu dokumenti, uz kuriem vēsturnieks balstījis sava pētījuma aprēķinus par izdevumiem un ieņēmumiem, savulaik gatavoti PSRS Centrālās bankas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas filiālē. Pilna laika mammas kontrolē un seko līdzi katram centam, ko tērē ģimene, un dzīvo nemitīga taupības režīmā. Nozīmīgākais budžeta ienākumu veids bija nodokļi. Padomju vara centās radīt iespaidu, ka katra PSRS republika budžetu veido suverēni un ka šis process ir pārskatāms. Kā automatizācija aizstāj cilvēku darbu

Komentāri