RĪGA – Latvija ir aktīvi veicinājusi nenovēršamu tiesiskas varas dalījumu Eiropas Savienībā (ES), šodien sociālajos tīklos sacīja prezidents Egils Levits.
Otrdienas rītā ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji beidzot panāca vienošanos par fondu, kas tiks izveidots, lai finansētu bloka atveseļošanos no dziļā ekonomiskā lejupslīdes, ko izraisījusi koronavīrusu pandēmija. Kompromisa risinājums paredz ieguldīt atlīdzināšanas fondā EUR 750 miljardus un ES ilgtermiņa budžetā 2021. – 2027. Gadam iedalīt vairāk nekā 1 074 triljonus euro.
Pēc tikšanās Levits premjerministrs Krišjānis Kariņš (Jaunā vienība) un visa Latvijas komanda apsveica viņus ar neatlaidību un “izcilo rezultātu Latvijai”, kas tika sasniegts sarunās starp ES valstu un valdību vadītājiem.
Kā ziņots, Latvijai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro, ja ES pieņems savu daudzgadu budžetu un rehabilitācijas fondu, aģentūrai LETA sacīja Kariņš.
Premjerministra birojs ziņoja, ka šis ir unikāls 27 ES dalībvalstu līgums par ieguldījumiem, kas nepieciešami ES ekonomikas stiprināšanai, kas ļaus valstīm atgūties pēc Covid-19 pandēmijas, vienlaikus saglabājot ekonomiku turpināt izaugsmi 2021.-2027. Vēl viens izaicinājums ir ES budžeta samazinājums Brexit dēļ.
Pēc Kariņa teiktā, budžeta sarunu iznākums ir labvēlīgs Latvijai, jo valsts saņems par vairākiem miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējā periodā.
Kariņš sacīja, ka četru dienu diskusiju rezultātā tika panākta vienošanās par ES atgūšanas fondu un daudzgadu budžetu.
Nākamajos septiņos gados Latvijas ekonomikas attīstībai būs pieejami gandrīz 10,5 miljardi eiro, kas ir par 39 procentiem vairāk nekā pašreizējais daudzgadu budžets 2014. – 2020. Turklāt Latvija ar izdevīgiem noteikumiem var aizņemties 2,5 miljardus eiro. Latvija no ES budžeta joprojām iegūs vairāk, nekā maksās par to – vidēji 3,6 eiro par 1 eiro, paziņoja premjerministra birojs.
Kariņš uzsvēra, ka kohēzijas politika Latvijai ir īpaši svarīga. Lai arī Lielbritānija ir izstājusies no ES un Kohēzijas fonds ir mazāks, Latvija no fonda saņems vairāk.
“Tiešie maksājumi lauksaimniecībā ir palielinājušies par 40 procentiem. Ja lauksaimnieki tagad saņem EUR 179 par hektāru, šī summa palielināsies līdz 200 EUR 2022. gadā un līdz EUR 215 2027. Ar laiku, kad samazināsies līdzekļi, Latvija saņems vairāk , kas nozīmē, ka Latvijā ir milzīgas attīstības iespējas, “sacīja Kariņš.
Latvijai ir izdevies uzlabot kohēzijas un lauksaimniecības politiku, salīdzinot ar pašreizējo periodu. Tas nozīmē, ka vēl 7 miljardus euro var ieguldīt inovācijās, zaļajās un digitālajās tehnoloģijās, infrastruktūrā un modernā izaugsmē.
Tika panākta vienošanās palielināt ES līdzekļus Rail Baltica projektam. Latvija saņem papildu līdzekļus militārai mobilitātei.
Nākamais solis ir resursu investīciju plānošana. Tas tiks darīts saskaņā ar jauno Nacionālās attīstības plānu.
Otrdien ES vadītāji apstiprināja nozīmīgu stimulu paketi, lai apkarotu koronavīrusa uzliesmojuma pēcošās pēkšņas pēdas, kas iegrūda Eiropu tās dziļākajā recesijā vēsturē. Darījums par 750 miljardiem euro tika noslēgts pēc četrām dienām un naktīm pēc intensīvām sarunām.