Artjoms

Lēmums tika pieņemts dienā, kad 14 dienu kumulatīvais Covid-19 lietu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā pirmo reizi kopš aprīļa pārsniedza 10 lietu limitu. Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem pirmdien šis skaitlis bija 10,52 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju un svētdien – 9,9 gadījumi. Pēdējo reizi augstāka saslimstība reģistrēta 19. aprīlī, kad valstī reģistrēti 10,57 gadījumi.

Pirmdien Saeimas Prezidijs arī nolēma sasaukt Saeimu, kas ceturtdien atrodas attālināti elektroniskajā platformā, pēc tam, kad Saeima pēc ilgāka pārtraukuma kopš septembra sākuma, kad Saeima sāka darbu, bija atsākusi plenārsēdes. attālināti martā. .

Arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) pirmdien sacīja, ka, situācijai izglītības iestādēs kļūstot kritiskākai, skolām var nākties domāt par B modeļa izvēli. paskaidroja, ka tālmācību var ieviest pārmaiņus vairākās dienās vai nedēļās, īpaši uzsverot nepieciešamību lielajām skolām apsvērt šo iespēju.

B modelis paredz ieviest ne tikai Rīgas skolas, bet arī visas.

“Es aicinu visas skolas apsvērt, vai un kā jānotiek jebkuram ārpusskolas pasākumam, konkursam vai pasākumam, kas nav oficiālais skolas kalendārs,” sacīja Šuplinska.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem pēc sadarbības tikšanās, Kariņš atgādināja, ka valdība un koalīcija šos jautājumus vēl nav politiski apspriedušas, tāpēc arī šoreiz sadarbības sanāksmē tos neņēma vērā. Viņš piebilda, ka tāpat kā katru pirmdienu arī ekspertu grupa strādā, lai novērtētu, vai ir nepieciešamas izmaiņas.

“Es visu dienu esmu bijis sapulcē, tāpēc nezinu, vai kaut kas konkrēts nāks klajā, bet vienalga, ja Veselības departaments kaut ko izdomās, mēs to izskatīsim. Ir skaidrs, ka šī Covid-19 pandēmija visā pasaulē nav apstājusies, un lietu skaits mums diemžēl pēdējā laikā ir pieaudzis. Mēs gaidām, kad valdība uzklausīs Veselības ministrijas viedokli par situāciju kopumā, lai uzklausītu mūsu ekspertus. Atcerieties, ka joprojām ir divu metru roku mazgāšana, izvairieties no pūļiem “nopietni izturieties pret valsts iedzīvotājiem pret šo slimību, pārdomājiet un dariet visu, lai sevi aizsargātu un ievēro visus jau esošos ieteikumus, ”sacīja Kariņš.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) atzina, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, vēl nav plānoti ierobežojumi, kas būtiski mainītu Latvijas cilvēku dzīvi. Pūce arī uzsvēra, ka eksperti vienmēr tiek uzklausīti un šajā jautājumā netiek pieņemts politisks lēmums.

Aģentūra LETA, atsaucoties uz Valsts kancelejas direktoru Jāni Muudkovski, pirmdienas vakarā ziņoja, ka epidemioloģiskā situācija valstī ir kontrolēta un starp aģentūru koordinācijas vadības grupa neliks valdībai ieviest ierobežojošus pasākumus papildus Covid-19.

Kitčovskis skaidroja, ka, uzklausot gan Veselības ministrijas speciālistus, gan epidemiologus, tika secināts, ka patlaban ir iespējams identificēt slimības gadījumus un arī noteikt kontaktpersonas. Valsts kancelejas direktors uzsvēra, ka situācija lēnām pasliktinās, taču viņš nav tik kritisks, lai lūgtu valdību ieviest jaunus ierobežojošus pasākumus visā valstī.

Darba grupa nolēma, ka sabiedrības uzmanība jāpievērš tam, lai cilvēki ievērotu noteiktus piesardzības pasākumus, piemēram, divus metrus, roku mazgāšanu, bez traucējumiem un sejas masku lietošanu pārpildītās vietās, kur attālums, kuru to nevar novērot, piemēram, sabiedriskais transports. .

“Ja mēs kā sabiedrība spēsim apzinīgāk ievērot piesardzības pasākumus, mēs, visticamāk, palēnināsim vai pat samazināsim lēnām augošo Covid-19 līkni,” uzsvēra Otherkovskis. Francijas prezidents ierodas Latvijā

Viņš arī norādīja, ka darba grupās pašlaik notiek uzliesmojumi.

Valsts kancelejas direktors sacīja, ka veselības ministrija ir izstrādājusi un drīz sniegs ieteikumus darba devējiem, kā nodrošināt darbu Covid-19 apstākļos, tieši to uzmanība jāpievērš darbiniekiem valsts un privātajā sektorā.

Tāpat būs aizliegta apstāšanās un apstāšanās 29. septembrī no 12. līdz 23. un 30. septembrim no pulksten 19 līdz 13.30 abās Teātra ielas pusēs, posmā no Aspazijas bulvāra līdz Vaļņu ielai.

Ierobežojumi tika noteikti 30. septembrī no pulksten 7:00 līdz 11:30 Zigfrīda Annas Meierovica prospekta labajā pusē, 50 metrus no Ka deu ielas līdz Smilšu ielai, Aspazijas prospekta kreisajā pusē, 50 metru attālumā no plkst. pa Kaļķu ielu līdz Vaļņu ielai un Brīvības laukumam.

30. septembrī no pulksten 7:00 līdz 11:00 ir aizliegta apstāšanās un stāvēšana Brīvības bulvāra labajā pusē, posmā no Baumaņa laukuma līdz Elizabetes ielai. Arī no pulksten 8:00 līdz 11:15 Raiņa bulvāra kreisajā pusē, posmā no Reimersa ielas līdz Boulevard Brivibas, no pulksten 6:00 līdz 11:00 pie Jāņa Rozentāla laukuma 1 ēkas un no pulksten 11:30 līdz 12:00 Rātslaukumā.

Pašvaldība vērš uzmanību uz to, ka 29. septembrī no pulksten 18 līdz 22:15 nepieciešamības gadījumā tiks ierobežota vai uz laiku slēgta transportlīdzekļu satiksme un gājēju, elektrisko motorolleru, velosipēdu un trīsriteņu satiksme:

Krustojumā starp Piazza Castello un Via Muitas.

Pils laukuma un Torņa ielas krustojumā (pie Latvijas Bankas);
Place du Château un Rue Citadel krustojumā;
Place du Château;
Polijas vārtu un Pils ielas krustojumā.
Trešdien, 30. septembrī, transportlīdzekļu satiksme un gājēju, elektrisko motorolleru, velosipēdu un trīsriteņu kustība tiks ierobežota vai, ja nepieciešams, uz laiku slēgta:

Via Krišjāņa Valdemāra, posmā, kas iet no Kalpaka bulvāra līdz Elizabetes ielai;

ēkā Brīvības bulvārī 36;
ēkā Raiņa bulvārī 7;
ēkā Mūkusalas ielā 3;
Brīvības laukums.
Sabiedriskais transports un gājēju satiksme delegāciju līmenī tiks regulēta pēc nepieciešamības.

Nacionālo bruņoto spēku Militārā policija sadarbībā ar Rīgas Pašvaldības policiju 30. septembrī no pulksten 9 līdz 11.30 uzraudzīs un nepieciešamības gadījumā aizliegs kuģu kustību pilsētas kanāla posmā no gājēju tilta. no Nacionālās operas un pils. Latviešu balets pie Bastejkalna gājēju tilta.

Jau vēstīts, ka Makrona plānotā vizīte šonedēļ būs Francijas prezidenta pirmā vizīte Latvijā divpusējā formātā kopš prezidenta Žaka Širaka oficiālās vizītes 2001. gadā.

Tikmēr prezidenta kanceleja ciešā sadarbībā ar Francijas pusi iepriekš bija strādājusi pie “protokola burbuļa” izveidošanas, kas iejauktos Francijas prezidenta vizītes laikā, sacīja kancelejas vadītājs Andris Teikmanis. žurnālistiem paziņojumā. Preses konference.

Teikmanis sacīja, ka “protokola burbulis” nozīmē, ka, piemēram, nebūs nekādu roku paspiešanas, būs jāvelk maskas, dokumentus visi parakstīs ar pildspalvu un delegācijas ceļos atsevišķi.  Valsts policijas priekšnieka

Kā iepriekš ziņoja prezidenta kanceleja,

“Latvijas un Francijas divpusējās attiecības vienmēr ir bijušas ļoti ciešas un draudzīgas. Francija pirms 100 gadiem bija Latvijas sabiedrotā neatkarības karā, Francija atzina Latviju de iure. 1921. gadā un Francija šodien ir ieguldījusi ievērojamus ieguldījumus NATO. Tāpēc divpusējo attiecību un dialoga stiprināšana starp Latviju un Franciju ir ļoti svarīga, ”sacīja Teikmanis prezidenta kabinets.

Prezidents Egils Levits ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu pārrunās reģiona drošības jautājumus, tostarp attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, Eiropas Savienības nākotni un Eiropas Zaļo kursu, kā arī reģiona attīstību. demokrātija un sabiedrības iesaiste demokrātiskos procesos. Paredzams, ka tajā tiks apspriesti arī dezinformācijas un pieaugošo sociālo mediju ietekmes radītie izaicinājumi sadarbībai ar sabiedrību, kā arī jautājumi, kas saistīti ar digitālo transformāciju.

Vizītes pirmajā dienā, 29. septembrī, laukumā pie Rīgas pils paredzēta oficiāla Republikas prezidenta un viņa sievas sagaidīšanas ceremonija, Levita un Makrona paziņojums presei un sarunas starp abu valstu delegācijas.

Vizītes otrajā dienā, 30.

septembrī, Francijas prezidents tiksies ar premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) un abu amatpersonu preses konferenci.

Tad Francijas Republikas prezidents apmeklēs Latvijas Okupācijas muzeju, kam sekos ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa. Makrons dosies arī pastaigā pa vecpilsētu, kam sekos paneļdiskusija par demokrātiju digitālajā laikmetā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Valsts policijas priekšnieka konkursa dalībniekiem novērtēšanas laikā tika veikta poligrāfijas pārbaude un lēmums par uzvarētāju tiks pieņemts tuvākajā laikā, sacīja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV). intervija ar LTV. ).

Viņš valsts drošības dienestā iepazīstināja ar poligrāfa sarežģītās psiholoģiskās pārbaudes rezultātiem un kandidātu prasmju novērtējumu. Tuvākajā laikā pieņemšu lēmumu, atzina Gergens. Eksāmenu nokārtoja divi kandidāti, viens objektīvu iemeslu dēļ – nē.

Ministrs gan uzsvēra, ka konkursā joprojām ir trīs pretendenti un lēmums tiks pieņemts tuvākajā nākotnē.

Jau ziņots, ka konkursam pieteikušies trīs policisti – viceprezidenta administratīvās daļas vadītāja vietnieks pulkvedis Normunds Grūbis un vienīgie policijas dienesta ģenerāļi – pašreizējais štāba priekšnieks Andrejs Grišins un Rīgas reģiona vadītājs Juris Šulte.

Konkursa laikā kandidātu prasmju novērtēšanā piedalījās arī uzņēmums “Euro Personnel”. Eksperti izmantoja padziļinātu kompetences interviju un analītisko prasmju un personības pārbaudi “ProfilesXT”.  Es pieņemu” vēršas pie

Pagājušā gada beigās bijušais VP priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis nolēma atkāpties. 10. februāris Ķuzim kā VP priekšniekam bija pēdējā darba diena. No 11. februāra līdz konkursa beigām VP priekšnieka pienākumu izpildītāju iecēla galvenā kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Grišins.

Saskaņā ar “S Harmonas” atzinumu Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumi Nr. 1077 “Noteikumi par valsts sociālajiem pabalstiem Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem” un bojāgājušo Černobiļas atomelektrostacijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenes “ir pretrunā ar Satversmes 1. pantu, kas garantē sociālo taisnīgumu un sociālā statusa un īpašuma izlīdzināšanu.

“Kopš 2015.

gada Černobiļas pabalsta apmērs ir tikai 100 eiro mēnesī. Pabalsta apmērs nav pārskatīts piecus gadus. Lai gan likumdevējs ir deleģējis uzdevumu Ministru padomei rast iespēju palielināt šo priekšrocību “,).

“Manuprāt, šim dienestam, pirmkārt, būtu jāsedz ārstēšanas un narkotiku izmaksas. Černobiļas pārstāvji zaudēja visas vai daļējas darbspējas, sabojāja veselību un izvairījās no negadījuma sekām. ” riskējot ar savu veselību un dzīvību, viņi izglāba pasauli no briesmīgas katastrofas. Valstij jāpiedāvā šiem cilvēkiem pabalsti, kas ļauj maksāt par aprūpi un dzīvot cienīgu dzīvi, ”turpināja deputāts.  Erdogans mudina Armēniju

Pēc Orlova domām, pabalstu situācija Černobiļas upuriem ir tāda pati kā visiem citiem sociālajiem pabalstiem valstī. Skaitļi tiek ņemti no griestiem, nav metodikas, lai noteiktu, kāpēc pabalsta summa ir tieši tāda, kāda un kādi izdevumi būtu jāsedz šim pabalstam.

“Ir pienācis laiks izbeigt krīzi reģionā, kas sākās ar Kalnu Karabahas okupāciju,” sacīja Erdogans.

“Tiklīdz Armēnija pamet teritoriju, kuru tā aizņem, reģions iegūs mieru un harmoniju,” sacīja līderis.

Turcija gadiem ilgi ir atbalstījusi Azerbaidžānu, bet ar Armēniju vienmēr bijusi slikta.

Erdogans vainoja Armēniju par jaunāko Karabahas konflikta eskalāciju, kā arī kritizēja ASV, Franciju un Krieviju par nespēja atrisināt konfliktu sarunās ar tā dēvēto Minskas grupu.

“Būtībā viņi darīja visu iespējamo, lai problēmu nenovērstu,” sacīja Erdogans.

“Tagad Azerbaidžānai ir jāuzņemas lietas savās rokās.”

Pirmdien turpinājās sadursmes starp Armēnijas un Azerbaidžānas armijām Kalnu Karabahas reģionā, abām pusēm apgalvojot, ka tās ir pārņēmušas.

Situācijai Kalnu Karabahā pasliktinoties, Turcija no Sīrijas ziemeļiem uz Azerbaidžānu ir nogādājusi apmēram 4000 kaujinieku, pirmdien Radio Echo Moscow sacīja Armēnijas vēstnieks Krievijā Vardans Tagonjans.

Turcija arī palīdz Azerbaidžānai “organizēt inženiertehnisko infrastruktūru Azerbaidžānas teritorijā netālu no Armēnijas robežas”, sacīja diplomāts.

Starptautiskā sabiedrība aicina diplomātiski atrisināt konfliktu, radot bažas, ka reģiona valstis ir iesaistītas konfliktā stratēģiski nozīmīgajā Kaukāza reģionā.

Turcija jau ir apstiprinājusi atbalstu Azerbaidžānai, bet Krievija, kurai Armēnijā ir militārās bāzes, ir aicinājusi uz pamieru.

Kā ziņots, smagas cīņas uz pašreizējās Kalnu Karabahas robežas sākās svētdienas rītā. Abas puses apsūdz viena otru kara sākšanā.

Abas puses ziņo par nopietniem zaudējumiem otrai pusei, kā arī par civiliedzīvotāju upuriem.  Būs skaidrs, vai Latvenergo

Kalnu Karabaha, kas padomju laikos bija Azerbaidžānas PSR sastāvdaļa, kopš 1990. gadu sākuma ir neatkarīga “de facto” Armēnijas republika. Lai gan Azerbaidžāna nekad nekontrolēja Kalnu Karabahu kopš PSRS sabrukuma tā par savu teritoriju uzskata Armēnijas reģionu. Kalnu Karabahu starptautiskā sabiedrība uzskata arī par Azerbaidžānas daļu, un neviena valsts nav atzinusi reģionu par neatkarīgu valsti.