Ātro kredītu akcijas toreiz un tagad

Ja skatāmies vēsturiski, kurā brīdī Latvijā parādījās ātro kredītu problēma, redzam, ka tā kļuva aktuāla uzreiz pēc finanšu krīzes. Bēdīgi, ka Latvijas ierēdņi arī klausa, lai gan ekonomiskie risinājumi bieži vien ir pretēji tam, ko saka ES.

Ekonomika |

. Protams, ārvalstu bankas, investori skatītos ļoti nedraudzīgi uz Latviju nākotnē, bet tas būtu lēmums iedzīvotāju interesēs. Esmu runājis ar kreditoriem, kuri ir teikuši: ir ļoti grūti piedzīt parādus, ja cilvēks atrodas ārzemēs. Daudz dzirdam par pieaugošo vidējo algu, bet daudziem tā nav norma. Atceros, kad biju students Glāzgovā, mani ienākumi bija ļoti limitēti, zināju, kur iziet katrs cents. Valsts politikai ir jābūt balstītai uz to, ka ienākumu līmenis ir strauji jāpalielina visām iedzīvotāju grupām. Tas, kas mani pārsteidza, – cilvēki nestāsta par šīm problēmām ne saviem ģimenes locekļiem, ne draugiem. Tas, ko varam novērot: mēģinājums pārdot Latviju kā veiksmes stāstu krīzes laikā bija viens no iemesliem, kas liedza cilvēkiem runāt par savām problēmām, jo publiskajā telpā bija ļoti grūti pateikt, ka patiesībā lietas nav labas. Pirmo pētījumu veicu par sociālo uzņēmējdarbību, otrais raksts bija par Zolitūdes traģēdiju, bet ātro kredītu tēma ir trešais pētījums. Latvijas Kredītņēmēju asociācijas dati liecina, ka šobrīd no Latvijas iedzīvotājiem bankas un nebanku kreditētāji tiesās piedzen piecus miljardus eiro. Atlaides uz svētkiem – šo atlaižu veidu varētu uzskatīt par populāru un bieži sastopamu ne tikai ātro kredītu vidū. Un cilvēki turpina un turpinās emigrēt, jo Latvijā ir mazas algas, bet viņiem ir parādi. No ES nāk imperatīvi par to, ka deficītu nedrīkst palielināt. Finanšu krīzē aizņemšanās iespējas pilnībā tika nogrieztas, palika tikai parādi. Par vīrieti, kas pameta ģimeni, jo bija uzkrājis milzīgas parādu saistības. Taču risinājumi, par kuriem tagad domā valsts un kas ir atspoguļoti PTAC pētījumā, ir izglītības semināri iedzīvotājiem par finanšu pratību vai par ātro kredītu devēju ierobežošanu likumu līmenī. Bet, ja cilvēks ilgu laiku dzīvo spiedīgos apstākļos, nevaram sagaidīt, ka viņš vienmēr rīkosies racionāli un pārdomāti. Tajā brīdī paspilgtinās ātro kredītu tēma. Tas uzreiz limitē Latvijas valsts iespējas aizņemties un iepludināt naudu ekonomikā. Cilvēki pierada četrus piecus gadus dzīvot uz kredīta. Šie aizdevumi ir arī viegli pieejami. Veicot nelielu pētījumu un , kā arī veicot  aizņēmumus var secināt, ka: Pašreiz notiekošas akcijas patiešām darbojās, un komisijas maksa tiek samazināta vai netiek aprēķināta vispār tad, ja aizņematies pirmo reizi. Līdz ar to liela daļa no risinājumiem Latvijas valsts problēmām slēpjas eirozonas noteikumos. Atlaides lojālajiem klientiem– šī akcija arī ir diezgan izplatīta aizdevēju vidū. Šis vērtējums sasaucas ar ManaBalss platformā virzīto iniciatīvu „Ātro kredītu reklamēšanas aizliegums medijos un internetā”, kas drīzumā tiks iesniegta Saeimā. Par vīrieti, kas nomira, un tikai pēc kāda laika ģimene uzzināja par lielajām parādu saistībām. Ja skatos uz sevi tagad, man ir daudz labāka alga, un neskaitu katru centu. Pārpublicējam fragmentu no Andra Šuvajeva sarunas ar Inesi Helmani. Algas Latvijā ir stagnējušas un dzīves izmaksas pieaugušas tik ilgi, ka neparedzētos gadījumos, kas saistīti ar medicīnas, mitekļa izmaksām, cilvēkiem pietrūkst naudas, un ātrie kredīti ir tie, kurus nākas izmantot. Kredītu atmaksa bija arī viens no iemesliem, kāpēc krīzes gados tik daudzi cilvēki emigrēja. Galvenā un noteicošā problēma ir nabadzība. Ar šādu algu, it īpaši ģimenei ar bērniem, ir gandrīz neiespējami savilkt galus kopā. Tas, kas uzlabosies: cilvēki mācēs veidot „Excel” tabulas un salikt tajās ciparus. Ja visā Eiropā izveidotu fiskālo savienību, tad tas nozīmētu to, ka tāda valsts kā Vācija, kurai ir pozitīva tirdzniecības bilance un apmierinoši sociālie rādītāji, varētu finansiāli atbalstīt Latviju, veicot fiskālus transfērus. Varam vien ieskicēt dažus minējumus. Problēma ir tik dziļa, ka bez radikāliem risinājumiem netiksim galā. Bet tas, kas ir raksturīgi Latvijai, – problēmas ir daudz izteiktākas, spilgtākas. Līdz ar to šī stratēģija darbojas. Tas varbūt izklausās ļoti radikāli, bet pasaules vēsturē parādu atcelšana ir normāla prakse. Dzirdēju nostāstu par vienu sievieti, kas septiņus gadus no vīra slēpa parādu saistības. Ātrie kredīti sākotnēji kalpoja kā iespēja nomaksāt iepriekšējos parādus. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc cilvēki dažreiz ātros kredītus aizņemas lietām, kas nav pamatvajadzības. Bet pateikt šo domu publiski ir gluži vai neprāts, jo tas netiek uztverts kā nopietns solis, jo Latvijā ir Fiskālās disciplīnas padome, kas fiskālā deficīta līmeni ļoti pieskata. Bet tā nav; tas ir kļūdains apgalvojums. Runāju ne tikai par ienākumu, bet arī par bagātības nevienlīdzību. Pateicoties akcijām ikviens, kas nonācis finansiālās grūtībās un nolēmis noformēt aizdevumu, var to izdarīt daudz izdevīgāk vai pat, nemaksājot komisijas maksu un atdodot tieši tikpat lielu naudas summu, cik aizņēmās. Ja sāksim visiem iedzīvotājiem rīkot finanšu pratības kursus, Latvijas finansiāli ekonomiskā situācija neuzlabosies. Tas bija vistiešākais iemesls aizbraukšanai no Latvijas. Tieši tā, tā ir galvenā atbilde. Problēma ir kā ielaista slimība, un, tikai ierobežojot procentu likmes, netiksim no tās vaļā. Ievērojot akciju biežumu varētu rasties jautājums vai atlaides patiešām ir īstas vai tas ir tikai reklāmas uzpūst burbulis, kurā kārtējo reizi rāda vienu, bet patiesībā piedāvā kaut ko citu. Iespējams, jāsāk domāt par to, kā izveidot fiskālu savienību Eiropas līmenī. Glāzgovas Universitātē esmu ieguvis socioloģijas bakalaura grādu, bet Oksfordas Universitātē – sociālās antropoloģijas maģistra grādu. Tātad valsts politikas līmenī ir jācenšas mazināt nevienlīdzību un jāgādā par to, lai arvien vairāk cilvēku pelnītu vairāk. Un tie, kas dzīvo slikti, arī vēlas kaut uz brīdi, uz vienu vakaru vai nedēļu dzīvot labi. Domāju, lielākā daļa cilvēku labprāt veidotu minimālus uzkrājumus, bet tas viņiem nav iespējams. Ja skatāmies vēsturiski, kā šīs problēmas risina citās valstīs, tad valsts ir tā, kas iepludina naudu ekonomikā, sniedzot gan darba iespējas, gan attīstot infrastruktūru, kas samazina dzīves un uzņēmējdarbības izmaksas. Tajā brīdī ir svarīgi skatīties, kam cilvēki tērē ātro kredītu naudu, kāpēc aizņemas. Tas savukārt nozīmē, ka ir jāatvieglo saistības, kas raksturo Latvijas dalību eirozonā. Kāpēc būtu jāaizliedz viena centa monētas?. Jā, domāju, ka Latvija ir lielisks piemērs, lai runātu par dažām no šīm problēmām. Pašreizējie noteikumi faktiski liedz valstij veidot šāda veida investīcijas, kā arī tikt ārā no nabadzības slazda, kurā iedzīvotāji atrodas. No šis akcijas labumu gūst gan aizdevējs, gan tas kurš aizņemas jeb klients, jo klients saņem sev nepieciešamo aizdevumu nemaksājot par to ne centa, taču aizdevējs ir ieguvis sev jaunu klientu. gada pētījums Distances jeb ātro kredītu izmantošana Latvijā. Lielākajai daļai cilvēku ienākumi ir daudz zemāki. Tā ir neticama summa, kas ir neatmaksājama. Tāpat kā veikalos tiek rīkotas dažādas svētku izpārdošanas, arī ātro kredītu nišā notiek svētku aktivitātes tai skaitā lielākas vai mazākas atlaides komisijas maksām un pat dāvanas, noformējot aizdevumu. Iespējams, tas nav pats saprātīgākais lēmums. Neapšaubu, ka procentu likme ir jāierobežo, bet norādu, ka tas nav horizonts, kurā valstiski domāt. Tā ir īsta materiālā spriedze, kas cilvēkam ikdienā ir jāpiedzīvo. Cēloņi ir jāmeklē daudz augstākā līmenī.

Otrs solis – ir jāpalielina Latvijas iedzīvotāju ienākumu līmenis. Tā ir viena no problēmas saknēm. Šo naudu varētu izmantot, lai atrisinātu visas problēmas, kas saistītas ar nevienlīdzību un nabadzību, īstenojot iepriekšminētās investīcijas. Tā savā ziņā bija mana finanšu pratība. Un tie pārsvarā ir kaut kāda veida remontdarbi. Tas nozīmē: ja par to nerunā, tad ir ļoti grūti rast pilsoniski politisku pretreakciju. Tas, ko savā pētījumā cenšos parādīt: problēmas nav individuālas, tām ir sociāls un politisks raksturs. Pirmā – visus parādus norakstām un atbrīvojam Latvijas iedzīvotāju ienākumus, lai tos tērētu, pērkot preces un pakalpojumus, t.i., attīstot ekonomiku. Tas, ko redzam Latvijā, – milzīgais cilvēku un mājsaimniecību parādu līmenis. Dzīvojam nevienlīdzīgā sabiedrībā, kur ļoti maza daļa dzīvo labi, bet liela daļa – slikti. Kādi politiskie lēmumi noveda pie tā, ka Latvijas iedzīvotāji nemitīgi saskaras ar nepieciešamību aizņemties, lai izdzīvotu. Cilvēki negrib par šo tēmu runāt, bet stāsti cirkulē sociālajā telpā, par tiem runā klusumā. Katru dienu, ko pavadām, situācija kļūst arvien sliktāka. Tas, ka publiskajā vidē parādās informācija par pieaugošo vidējo algu, vedina domāt, ka, par spīti mūsu problēmām, viss ir kārtībā. Man tie likās visinteresantākie, jo iezīmē reālo ainu. Ar šīs akcijas palīdzību aizdevēji cenšas pateikt paldies par uzticību. Te atkal nonākam pie zemajām algām. Izplatītākās ātro kredītu akcijas ir: Pirmais aizdevums bez % maksas – šādu akciju piedāvā vairāki aizdevēji un ļauj saņemt bez % maksas kredītu ikvienam, kas vēl ne reizi nav aizņēmies no konkrētā aizdevēja. Tas, kā cilvēki attiecas pret šīm problēmām, nav unikāli. Tā ir daļa no nabadzības problēmas. Bet nabadzība ir tik liela un izteikta, ka grūti iedomāties, kā bez ātro kredītu firmām cilvēki izdzīvos. Nenoliedzu, ka finanšu pratības jautājums ir svarīgs, ka cilvēkiem ir jāzina, kā menedžēt savu budžetu gan ikdienā, gan gada garumā, bet tā nav atbilde. Patlaban esmu nodarbināts Eiropas Komisijas un Marijas Kirī projektā, pēdējos divus gadus strādāju Latvijas Universitātē Sociālo zinātņu fakultātē. Tā intervijā portālam „Latvijas Vēstnesis” saka Latvijas Universitātes ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs. Latvija ir ļoti nabadzīga valsts. Ātro kredītu akcijas toreiz un tagad. Dažādas lojalitātes programmas, ļauj aizņemties izdevīgāk tiem, kas pie konkrētā aizdevēja jau saņēmuši un veiksmīgi atmaksājuši vienu vai vairākus aizdevumus. Bet tas tā nav! Tas norāda uz milzīgo Latvijā pastāvošo nevienlīdzību.

Pieprasītākie ātrie kredīti aprīlī |

. Ja to nedarīs, tad problēmas kļūs lielākas un pēc pāris gadiem arvien vairāk cilvēku atradīsies parādu jūgā. Saplīst ledusskapis, mašīna, cilvēkiem nav uzkrājumu, tāpēc ir nepieciešams aizņemties. Jūsu jaunākais pētījums kļūs par daļu no grāmatas „The Debt predicament” nodaļu, kuru izdos Čikāgas izdevniecība „Haymarket”. Tajā premisas ir – problēmas ir individuālajā līmenī un risinājumi arī ir meklējami šādā līmenī

Komentāri