Dzimstība Latvijā jau bija kritusies 2019. gadā, sasniedzot zemāko punktu pēdējās desmitgades laikā. Tagad Mežs prognozē, ka dzimstība samazināsies vēl vairāk – tas ir saistīts gan ar vāju iedzīvotāju politiku, gan ar veiktajiem pasākumiem cīņā ar COVID-19.
“Es baidos no nākamajiem datiem, it īpaši attiecībā uz Latvijas ieguldījumu demogrāfiskās situācijas uzlabošanā valstī. Latvijā ir daudz dokumentu, kas detalizēti raksturo demogrāfiju. Tomēr indikatīvs ir tikai valsts budžets, ja šis priekšmets ir valsts prioritāte. Tas, ko mēs tur redzam, joprojām ir vāji koncentrējies uz demogrāfiskās uzlabošanas gadījumiem, ”saka Mežs.
Pēc viņa teiktā, Latvijas rīcība demogrāfijas uzlabošanā ir tuvredzīga, jo valstī nav nevienas augsta ranga amatpersonas, kas atbildētu par ģimenes lietām, atbalstu jaunām ģimenēm un bērniem.
Piemēram, Igaunija šo problēmu atrisināja, atjaunojot ģimenes lietu ministra amatu, jo tas norādīja, ka konkrēta persona ir atbildīga par tik svarīgiem jautājumiem kā demogrāfija un tās uzlabošana, ”sacīja Mežs.
Gada sākumā Mežs prognozēja, ka turpmākajos gados demogrāfiskie rādītāji pasliktināsies, ja netiks noņemti galvenie šķēršļi, kas palēnina jaunu ģimeņu veidošanos. Risinot galvenos demogrāfijas jautājumus, eksperts piebilda, ka politiķiem vispirms jādomā par nodokļu samazināšanas pieņemšanu jaunajiem vecākiem, pabalstu uzlabošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu. , īpaši Rīgas teritorijā.
Eksperts sacīja, ka vidējais bērnu skaits ģimenēs samazinās. Pēc viņa teiktā, valsts nedara pietiekami daudz, lai mazinātu šķēršļus, ar kuriem saskaras ģimenes ar daudzbērnu ģimenēm un daudzbērnu ģimenes. Viena no tām ir bērnudārzu pieejamības problēma.
Eksperts piebilda, ka Latvijai jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, īpaši Igaunijai, kas demogrāfiskās situācijas uzlabošanai investē gandrīz divreiz vairāk nekā Latvija.