Līdz jūlija vidum rezultāti, kas atvēlēti centieniem samazināt COVID-19 krīzi, Latvijā bija sasnieguši 925,95 miljonus eiro.
Vissvarīgākais finansējuma avots slimības seku mazināšanai ir valsts budžeta programma ārkārtas situācijām, kas šogad nodrošināja 625 miljonus eiro.
Līdz jūlija vidum valdība no valsts ārkārtas budžeta programmas bija piešķīrusi 472,6 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka šai programmai šobrīd pieejamais finansējuma apjoms ir 148,4 miljoni eiro.
Līdz šim ārkārtas programmai ir piešķirti 101,8 miljoni euro Valsts kasei, 45,5 miljoni euro – Zemkopības ministrijai, 26,5 miljoni – Veselības ministrijai, 55,9 miljoni eiro – Sociālo lietu ministrijai un 2,9 miljoni – Iekšlietu ministrijai.
Plašsaziņas līdzekļu atbalstam novirzīti 2,9 miljoni eiro, Aizsardzības ministrijai – 45,7 miljoni eiro, Satiksmes ministrijai – 108,6 miljoni eiro, 10,6 miljoni eiro – Izglītības un zinātnes ministrijai – 60 000 eiro Valsts kancelejai, 800 000 eiro – Tieslietu ministrijai.
Kultūras ministrijai tika piešķirti EUR 20,8 miljoni, Ekonomikas ministrijai – EUR 51,2 miljoni. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai tika piešķirti EUR 7 000.
No citiem finanšu avotiem valsts kontrolētām kapitālsabiedrībām tika piešķirti 453,3 miljoni euro.
Altum ir saņēmis 100 miljonus eiro krīzes garantiju programmu un krīzes aizdevumu programmu finansēšanai.
Trīs lielākajām Latvijas slimnīcām – Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai, Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai un Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai – ir piešķirti 15 miljoni eiro, lai palielinātu to pamatkapitālu.
Aviosabiedrības airBaltic kapitāla bāzes palielināšanai ir piešķirti 250 miljoni eiro, Latvijas gaisa satiksmei – 6 miljoni eiro, Latvijas dzelzceļam – 32,4 miljoni eiro un 49,9 miljoni eiro. eiro par starptautisko lidostu Rīga.