RĪGA – Latvija nav apmierināta ar Eiropas Parlamenta autotransporta nozares reformu, jo uzskata, ka tā ir pretrunā ar ES klimata, ceļu satiksmes drošības un iekšējā tirgus politiku, kā pastāstīja Satiksmes ministrijas pārstāve Vineta Kleine Aģentūra LETA skaidroja.
Sākotnējais reformas mērķis, kuru atbalstīja arī Latvija, bija precizēt un uzlabot spēkā esošos noteikumus, ieskaitot sociālos standartus kravas automašīnu vadītājiem, lai nodrošinātu autotransporta nozares efektivitāti un ilgtspējību un panāktu, ka ES iekšējais tirgus darbojas efektīvi, atceļot nacionālos. Noteikumi par atsevišķu dalībvalstu ierobežojumiem, sacīja Kleine.
Diskusijās par Eiropas Komisijas priekšlikumiem Latvija visos līmeņos centās aizsargāt savas nacionālās intereses.
Latviju neapmierina jaunā regula, jo tā ir pretrunā ar vairākām ES direktīvām – klimatu, ceļu satiksmes drošību, iekšējo tirgu un atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, sacīja Kleine. Tajā pašā laikā Komisija ir paziņojusi, ka tā novērtēs divu regulas elementu ietekmi: kravas automašīnu pienākums atgriezties reģistrācijas valstī ik pēc astoņām nedēļām un kombinētā transporta ierobežojumi. Šie jautājumi nebija iekļauti sākotnējā Komisijas priekšlikumā, un to ietekme vēl nav novērtēta. Kleine sacīja, ka šie divi elementi var mainīties atkarībā no Komisijas novērtējuma rezultātiem.
Pēc Satiksmes ministrijas ziņām, vairākas ES dalībvalstis ir paziņojušas, ka apstrīdēs vairākus EP regulas noteikumus. Arī Latvijas Ministru kabinets ir nolēmis pārsūdzēt EP lēmumu.
Pēc Satiksmes ministrijas aplēsēm, jaunais regulējums varētu samazināt kopējo Latvijas kravas automašīnu skaitu ar bruto kombinēto masu virs 3,5 tonnām par aptuveni 1200 līdz 1400 vienībām jeb aptuveni 10 procentiem. Latvijai tas nozīmētu ievērojamu atlaišanu un nodokļu ieņēmumu samazinājumu.
Leave a Reply